Valgundes pagastā Ložmetējkalnā piemiņas akmens Ziemsvētku kaujām

Atrodas Valgundes pagastā Mazā Tīreļpurva ziemeļu malas garajā kāpā. GPS 56.866194, 23.660474

Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados Ložmetējkalnā, kur atradās vācu pirmās līnijas stipri nocietinātais atbalsta punkts, ap kuru Ziemsvētku un Janvāra kauju laikā norisinājās īpaši sīvas cīņas, uzstādīja lielu koka krustu, kas nav saglabājies.

Komunistiskās okupācijas laikā 1977. gada 14. jūlijā tika uzstādīts piemiņas akmens bez jebkādiem uzrakstiem. Laukakmens tika atvests no tagadējā Pārgaujas novada Stalbes pagasta. Piemiņas zīmes uzstādīšanas darbus veica Jelgavas ūdenssaimniecības celtniecības 13. pārvietojamā mehanizētā kolonna. 1987. gada 17. janvārī pie akmens tika atklāta kapara piemiņas plāksne ar tekstu:

LOŽMETĒJKALNS – PIRMĀ PASAULES IMPERIĀLISTISKĀ KARA CĪŅAS VIETA. ŠEIT 1917. GADA JANVĀRĪ KAUJĀS LATVIEŠU UN SIBĪRIJAS STRĒLNIEKU PULKI CĪNĪJĀS PRET ĶEIZARISKĀS VĀCIJAS KARASPĒKU.

Sekoja šī paša teksts tulkojums krievu valodā.

Plāksne 1990. gada rudenī tika sabojāta sašaujot, bet 1993. g. maijā – pilnībā norauta. Tā paša gada augustā tika pielikta jauna koka plāksne ar tekstu:

LOŽMETĒJKALNS

LATVIEŠU

STRĒLNIEKU

ZIEMASSVĒTKU

KAUJU PIEMIŅAI

Foto: 01.05.2010., karaviru.kapi

Nolūkā saglabāt vēsturisko cīņu piemiņas vietas ar toreizējās Latvijas Mežsaimniecības ražošanas apvienības “Latvijas mežs” ģenerāldirektora Leona Vītola 1990. gada 9. janvāra pavēli Nr. 9 Jūrmalas un Klīves mežniecību teritorijā 492 hektāru platībā tika izveidots Vēsturiskais ainavu liegums “Ložmetējkalns”, kura lielākā daļa ietilpst Valgundes pagastā. Savukārt 1995. gada 18. aprīlī Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma “Noteikumus par īpaši aizsargājama meža iecirkņa “Ziemassvētku kauju vietas” izveidošanu 6612 hektāru platībā Jelgavas un Rīgas rajonu teritorijā”.

2005. gadā akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Zemgales mežsaimniecība vētras nogāztā skatu torņa vietā blakus piemineklim Ložmetējkalnā uzcēla jaunu 27 metrus augstu torni.

Foto: 01.05.2010., karaviru.kapi

Piemiņas vieta atzīta par valsts nozīmes kultūras pieminekli un 1998. gada 29. oktobrī ar Nr. 31 iekļauta Latvijas Kultūras pieminekļu sarakstā kā vēsturiska kaujas vieta.

 

Papildināts: 16.02.2023.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 137. lpp.; Lismanis II.