Umurgas kapos LKOK Kārļa Veidemaņa individuāls apbedījums

Atrodas Umurgas kapos. GPS 57.507617, 24.819774 

Apbedīts 5. Cēsu kājnieku pulka bataljona komandieris un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Veidemanis. Uz kapa uzstādīta balta marmora piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts: 

PULKV. LEITNANTS
KĀRLIS VEIDEMANIS
LĀČPLĒŠA ORDEŅA KAVALIERS
DZ. 20. OKT. 1890.
MIR. 27. APR. 1920. 

VIEGLAS SMILTIS 

2008. gada 11. novembrī pie kapa uzstādīta arī tautiskā stilā kokā darināta piemiņas zīme, kurā iegrebts melnā iekrāsots teksts: 

Lāčplēša
kara ordeņa kavalieris
KĀRLIS VEIDEMANIS 

Piemiņas zīme uzstādīta pēc novadpētnieces Aijas Baumanes iniciatīvas. 2016. gada 23. aprīlī Lielās talkas dienā kapavietu atkārtoti sakopa un labiekārtoja “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Limbažu nodaļas un biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” Limbažu nodaļas biedri. 

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Veidemanis dzimis 1891. gada 23. oktobrī Porhovā Krievijā, bērnību aizvadījis Limbažos. Izglītojies vidusskolā. 

Krievijas armijā iesaukts 1910. gadā, dienējis 3. dragūnu pulkā Polockā. Pulka sastāvā piedalījies Pirmā pasaules kara pirmajās kaujās. 1915. gadā beidzis praporščiku skolu Pēterhofā, pēc tam dienējis 11. Sibīrijas strēlnieku pulkā. Apbalvots ar Annas ordeņa IV šķiru. Paaugstināts līdz štabskapitāna pakāpei. 1918. gadā Rumānijā kontuzēts. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada martā. 2. (5.) Cēsu kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret landesvēru un Dzelzsdivīziju pie Cēsīm un Raunas. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 22. jūnijā kaujā ar vāciešiem Lodes stacijas rajonā virsleitnants Veidemanis “kā bataljona komandieris, mežā pilnīgi ielenkts, nepadevās, bet kopā ar saviem kareivjiem turpināja cīņu līdz papildspēku pienākšanai un ienaidnieku galīgai sakāvei pie Skangaļu muižas”. 

Pulka rindās piedalījies cīņās arī pret bermontiešiem un lieliniekiem Latgalē. Paaugstināts par kapteini. Ziņas, ka paaugstināts par pulkvežleitnantu, pagaidām nav izdevies atrast. Saslimis ar tīfu un 1920. gada 27. aprīlī Kārsavā miris. 

Papildināts: 16.02.2021. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 189. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 549. lpp.; Auseklis, Nr. 131, 13.11.2008.; Auseklis, Nr. 71, 22.06.2016.; www.nacionalaapvieniba.lv.