Salacgrīvas kapos 1. PK kritušā LKOK Leva Kalniņa individuāls apbedījums

Atrodas Salacgrīvas kapos. GPS 57.762004, 24.355352 

Ģimenes kapos apbedīts 1917. gada 25. janvārī (12. janvārī pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila) pie Ložmetējkalna kritušais 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka 2. rotas jaunākais virsnieks (praporščiks) Levs (Leo) Kalniņš. 

Komunistiskās okupācijas laikā kapavieta tikusi faktiski aizmirsta, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, domājams, 2005. gadā tā atkal sakopta – uz kapa kopiņa norobežota ar granīta apmali, bet tās galvgalī uzstādīta melnā granītā darināta tipveida piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts:

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
LEVS
KALNIŅŠ
1890 – 1917

Foto: 12.07.2021., Arno Liepiņš

Vēsturiska atkāpe. Levs (Leo) Kalniņš dzimis 1890. gada 2. oktobrī toreizējā Vecsalacas pagastā “Jesparos”. Vidējā izglītība. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada septembrī iesaukts Krievijas armijā, dienējis rezerves daļās Astrahaņā, Odesā un Žitomirā. Beidzis Žitomiras praporščiku skolu. 1916. gada janvārī pārcelts uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāko pulku), kura sastāvā piedalījies kaujās Nāves salā un pie Ložmetējkalna. Apbalvots ar Annas IV šķiras, Vladimira IV šķiras ordeņiem un Jura zobenu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1916. gadā naktī uz 5. jūliju Nāves salā Kalniņš ar savu vadu “zem spēcīgas ienaidnieka uguns ielauzās vāciešu ierakumos un, neskatoties uz ievainojumiem, personiski atņēma pretiniekam ložmetēju”. Savukārt 1916. gada 23. un 25. decembrī Mangaļu un Skangalu rajonā ar savu rotu “sīvās cīņās izsita ienaidnieku no 2 blindāžām, atņēma 5 ložmetējus, ieguva arī citas trofejas”, bet 1917. gada 12. janvārī pie Ložmetējkalna uzbrukumā vācu pozīcijām “pusrotas priekšgalā pārrāva drāšu aizžogus un ieņēma pretinieka ierakumus, neskatoties uz 2 ievainojumiem, palika ierindā un uzņēmās komandēšanu kritušā komandiera vietā. Šajā kaujā, cīnījies līdz beidzamai patronai, krita varoņa nāvē”. LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā kā Kalniņa dienesta pakāpe, domājams, kļūdai minēts “kapitāns”. 

Papildināts: 11.08.2022. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 187. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 228.-229. lpp.; Latviešu strēlnieki: Latviešu veco strēlnieku vēsturisko dokumentu un atmiņu krājums. Rīga: Latviešu veco strēlnieku biedrība. 25. burtn., 1938. gada maijs, 2513., 2522. lpp.; Laiks, Nr. 47, 25.11.2005.