Raiskuma kapos piemineklis 1. PK un LAK kritušajiem pagasta iedzīvotājiem

Atrodas Raiskuma kapos. GPS 57.30435, 25.165254

Atklāts 1930. gada 7. septembrī. Pieminekli pēc paša meta vietējā sarkanpelēkajā granītā darinājis Cēsu akmeņkalis A. Sproģis. To veido divi četršķautņu stabi, kas balsta frontonu. Starp tiem iestiprinātas slīpēta Zviedrijas melnā granīta plāksnes (138,5 x 72 cm). Priekšējā plāksnē iekalts teksts:

PAR LATVIJAS BRĪVĪBU

KRITUŠAJIEM VAROŅIEM

RAISKUMIEŠI 1930. G.

Aizmugurējā plāksnē iekalts teksts:

PIEMINAT SAVUS

KRITUŠOS VAROŅUS

Pieminekļa uzstādīšana izmaksājusi 1035,70 latus, ko saziedojusi vietējā sabiedrība.

2001. gadā piemineklis restaurēts, un pieminekļa priekšpusē esošais uzraksts papildināts ar tekstu:

ATJAUNOTS 2001. G.

RAISKUMIEŠI

Zināmi 24 Pirmajā pasaules karā un Latvijas Atbrīvošanās karā kritušo vai bez vēsts pazudušo Raiskuma pagasta iedzīvotāju vārdi: Ādamsons Pēteris, Bāliņš Mārtiņš, Bāliņš Pēteris, Briedis Eduards, Briedis Jānis, Briedis Mārtiņš, Dubavs Jānis, Dumbergs Jānis, Eglītis Davīts, Freibergs Pēteris, Jespersons Eduards, Kārkliņš Alberts, Krišjānis Mārcis, Laiviņš Kārlis, Miezis Jānis, Ozols Alberts, Polis Kārlis, Remesis Pēteris, Saulītis Mārtiņš, Segliņš Ernests, Strazdiņš Eduards, Šteinbergs Artūrs, Šteinmanis Pēteris, Vāpa Roberts.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 50. lpp.; Lismanis II; Likerts, V. Brīvības un kritušo pieminekļi 1920.–1938. Rīga: Autora izdevums. 1938, 116. lpp.