Limbažu pilsētas kapos LNK kritušā LKOK Viļa Gelbes individuāls apbedījums

Atrodas Limbažu pilsētas kapos Jūras ielā. GPS 57.508228, 24.692974

Apbedīts 1919. gada 19. jūnijā pie Vidrižu muižas parka kritušais Limbažu pilsētas un iecirkņa komandants, jūras virsleitnants un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Vilis Gelbe. Jau 23. jūnijā, nākamajā dienā pēc viņa apglabāšanas, Limbažu komandantūras komandas karavīri lūdza Ziemeļlatvijas brigādes virspavēlniekam Jurģim Zemitānam “atļaut vākt ziedojumus priekš mičmaņa Gelbes pieminekļa”. Līdzekļu vākšanu vēlāk atbalstījusi arī Brāļu kapu komiteja, un jau 1922. gada 10. septembrī pie Gelbes kapa tika atklāts šūnakmens piemineklis, kuru pēc pašas meta darinājusi E. Kuraua firma Rīgā, izmantojot pie Staburaga iegūtu klints radzi. Trīs metrus augstā pieminekļa pamatne mūrēta no parastiem laukakmeņiem.

Foto: 11.06.2020., Arno Liepiņš

Piemineklī iestrādāts keramikas bareljefs ar Gelbes krūšutēlu, bet cokola priekšpusē – smilšakmens plāksne, kurā iegravēts teksts ar Gelbem veltītām dzejnieka Viļa Plūdoņa rindām:

JŪRAS VIRSLEITNANTS

VILIS MIĶEĻA D. GELBE

DZIM. 8. NOVEMBRĪ 1890. G.

KRITIS LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS CĪŅĀ 19. JŪNIJĀ 1919. G.

TAUTIET, KAS GARĀM MAN EJI, IEDEDZIES TĒVZEMES MĪLĀ!

PAR TĒVZEMI MĪĻO, ES DZĪVĪBU ATSTĀJU ĶĪLĀ.

Sākoties Atmodai, 1988. gada 30. oktobrī Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) un Vides aizsardzības kluba (VAK) Limbažu nodaļas biedri pieminekli attīrīja no sūnām, taču gan keramikas bareljefs, gan smilšakmens plāksne laika gaitā bija stipri cietuši. Paši limbažnieki uzskata, ka teksts uz plāksnes ticis pat tīši bojāts, iespējams, izmantojot skābi. 1991. gada jūlijā Limbažu pilsētas pašvaldība un sabiedriskās organizācijas vērsās pie Limbažu rajona padomes ar lūgumu piešķirt līdzekļus pieminekļa atjaunošanai. Limbažu rajona padome nolēma no iepriekš sporta halles celtniecībai piešķirtās summas 16 000 rubļu atvēlēt Gelbes pieminekļa restaurācijai, ko, pamatojoties uz Limbažu pilsētas līgumu ar kombinātu “Māksla”, veica tēlnieki Juris Rapa (Tiščenko) un Zigrīda Rapa (Tiščenko-Fernava). Pilnībā restaurētais piemineklis atklāts 1991. gada 11. novembrī.

Restaurācijas gaitā keramikas bareljefs tika nomainīts ar jaunu – atlietu bronzā. Interesanti, ka jau sākotnēji 1922. gadā to bija iecerēts atliet bronzā, taču pēckara finansiālo grūtību rezultātā nācās samierināties ar keramikas cilni.

Ar Limbažu rajona izpildkomitejas lēmumu 1991. gada aprīlī Gelbes piemineklis iekļauts vietējās nozīmes vēstures pieminekļu sarakstā.

Vēsturiska atkāpe. Vilis Gelbe (Ģelbe) dzimis 1890. gada 8. novembrī Toreizējā Talsu apriņķa Zemītes pagastā. Beidzis Zemītes pagastskolu, Talsu pilsētas skolu, tad Engures un Pēterpils jūrskolas. Ieguvis tālbraucēja stūrmaņa diplomu.

Pirmā pasaules kara laikā dienējis Baltijas flotē Kronštatē, bijis kuģu “Kotka” un “Arguņ” komandieris, piedaloties operācijās pret vāciešiem. Beidzis Oranienbaumas mičmaņu skolu, iegūstot kapteiņa diplomu, un 1917. gadā paaugstināts jūras virsleitnanta pakāpē.

1918. gada beigās atgriezies Latvijā un brīvprātīgi stājies Pagaidu valdības rīcībā. 1919. sākumā no Liepājas komandēts uz Tallinu Ziemeļlatvijas armijas virspavēlnieka rīcībā.

1919. gada maija beigās komandēts uz Limbažiem un iecelts par pirmo pilsētas un tās apkārtnes kara komandantu.

Sākoties Cēsu kaujām, 19. jūnijā vācu avangards ceļā uz Limbažiem, sasniedza Vidrižu muižas parku, kur pozīcijas bija ieņēmusi steigā ar brīvprātīgajiem (pamatā skolniekiem) papildinātā Limbažu komandanta komanda Gelbes vadībā (aptuveni 70 vīru) un Igaunijas armijas 9. pulka izlūki, kas sākotnēji piespieda vāciešus atkāpties. Apšaudei pieklustot, Gelbe kopā ar diviem karavīriem – kaprāli Krustiņu un kareivi Krūzi devās izlūkos, lai noskaidrotu situāciju. Pie ceļu krustojuma viņi uzdūrās vāciešiem, kurus sākotnēji noturēja par igauņu priekšgrupu. Uz negaidīto vācu uzsaucienu padoties Gelbe vēl paspēja atbildēt ar revolvera šāvieniem, nogalinot divus pretiniekus, līdz pašu nodūra ar šautenes durkli. Krita arī abi pārējie latviešu izlūki. Naktī uz 20. jūniju vācieši ar lielākiem spēkiem, kurus atbalstīja arī artilērija, Vidrižu muižu ieņēma, Gelbes vienību daļēji izklīdinot, bet tās atliekas atgāja uz Limbažiem. Gelbes aplaupīto un izkropļoto līķi atrada tikai pēc Vidrižu muižas atbrīvošanas 21. jūnijā.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 19. jūnijā pie Vidrižu muižas Gelbe ar komandu “devās uzbrukumā vācu pārspēkam, ar savu drošsirdību pamudināja kareivjus cīņai, tā nodrošinot mūsu spēku labo spārnu. Šīs kaujas laikā krita varoņa nāvē”.

Vidrižos vietā, kur Gelbe krita, tagad ir uzstādīta piemiņas zīme (sk.).

Papildināts: 16.07.2020.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 185. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 184. lpp.; Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920: Enciklopēdija. Red: Pētersone, I. Rīga: Preses nams, 1999. 339.-340. lpp.; Ulmis, J. Par tēvzemi mīļo…: Lāčplēša kara ordeņa kavalieris jūras virsleitnants Vilis Gelbe Ziemeļlatvijas bruņoto spēku izveidē un Latvijas Atbrīvošanas kara Cēsu kaujās. Limbaži: Limbažu muzejs, 2018.; Kušķis, G. Mazāk zināmais ziemeļnieks Vilis Gelbe. Tēvijas Sargs, Nr. 10, 2016. gada oktobris; Erss, A. Vidzeme brīvības cīņās. Rīga: Pagalms, 1935. 227.-228. lpp.; Latvijas Atbrīvošanas kaŗa vēsture. Red: Peniķis, M. 1.sēj., Rīga: Literatūra, 1938. 239.-240. lpp.; Progress, Nr. 130, 03.11.1988.; Zudusī Latvija.