Ikšķiles kapos LKOK Ernesta Brasliņa individuāls apbedījums

Atrodas Ikšķiles kapu luterāņu sektorā.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ernests Brasliņš. Uz kapa uzstādīta neregulāras formas melna granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts: 

BRASLIŅŠ
ERNESTS                   KLĀRA
* 1897.12.III † 1974.28.XII               *1905.10.X † 1975.9.VI

Foto: 03.07.2021., karaviru.kapi

Uzvārda priekš iekalts Lāčplēša Kara ordeņa atveidojums.

Piemiņas plāksne Brasliņam uzstādīta arī viņa kādreizējā dzīvesvietā Ikšķilē Ozolu ielā 66 (sk.).

Vēsturiska atkāpe. Ernests Brasliņš dzimis 1897. gada 12. martā Rīgā smagā ormaņa ģimenē. Beidzis Biķernieku divu klašu draudzes skolu un sācis strādāt Litnera velosipēdu rūpnīcā, ar kuru kopā, sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā evakuēts uz Harkovu.

1916. gadā brīvprātīgi iestājies 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā un iedalīts ložmetēju komandā. Piedalījies kaujās Ikšķiles priekštilta pozīcijās (Nāves salā) un Ziemsvētku kaujās, kuru laikā 1916. gada 28. decembrī smagi ievainots. Pēc ārstēšanās hospitālī Petrogradā 1917. gada sākumā atgriezās 2. Rīgas pulkā. Par varonību Ziemsvētku kaujās apbalvots ar Svētā Jura krusta IV šķiru.

Brasliņam veltītās piemiņas plāksnes atklāšanas lapā teikts, ka, Vācijas armijai ieņemot Valku, bet 2. Rīgas pulkam dodoties uz Krieviju, Brasliņš kopā ar vairākiem pulkabiedriem paliek pilsētā un 1918. gada 22. februārī nonāk vācu gūstā. Savukārt saskaņā ar LKOK biogrāfisko vārdnīcu 1919. gada sākumā atradies lielinieku armijā un dienējis 5. Padomju Latvijas strēlnieku pulkā, no kura dezertējis.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 4. oktobrī un ieskaitīts Kurzemes artilērijas pulkā kā kareivis-telefonists, piedalījies daudzās kaujās līdz pat miera noslēgšanai.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša kara ordeni teikts, ka 1920. gada 26. janvārī Latgalē pie Mežavepru sādžas Brasliņš “kā telefonists novērošanas postenī zem ienaidnieka bruņuvilciena uguns noturēja kārtībā sakarus, tā nodrošinādams bruņuvilciena sašaušanu un padzīšanu”.

Atvaļināts 1921. gada 22. janvārī. Apmeties uz dzīvi Ikšķiles pagastā un sākotnēji strādājis par apgaitnieku Rīgas–Daugavpils dzelzceļa Ikšķiles–Ogres posmā, bet pēc tam pārgājis darbā benzīna uzpildes stacijā Rīgā. Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados nopircis Ikšķilē zemes gabalu, uz kura uzcēlis divstāvu namu (tagad Ikšķilē Ozolu ielā 66). Pēc Otrā pasaules kara bijis strādnieks tirdzniecības kooperatīvā. Miris 1974. gada 28. decembrī.

Papildināts: 19.07.2021.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 90.-91. lpp.; Brasliņa piemiņas plāksnes atklāšanas lapa.