trešdiena, 2019. gada 28. augusts

Carnikavas luterāņu baznīcā piemiņas plāksne 1. PK un LAK kritušajiem draudzes locekļiem

Atradās Siguļos Carnikavas luterāņu baznīcā. GPS 57.125147, 24.321585

Atklāta 1937. gada 1. augustā. Melnā marmora plāksnē iekalts teksts:

LATVIJAS
ATBRĪVOŠANAS CĪŅĀS
UN PASAULES KARĀ
KRITUŠIEM UN MIRUŠIEM
CARNIKAVAS DRAUDZES
DĒLIEM

LAI VIEGLA JUMS
IR TĒVU ZEMES SMILTS!
JŪS UPURS TĒVZEMEI
UN VIŅAS SLAVAI,
UZ VIŅAS BRĪVĪBU
UN LAIMI TILTS!

Plāksne izgatavota par draudzes ziedotiem līdzekļiem.

Komunistiskās okupācijas laikā 1954. gadā draudze iznīka un baznīcu pameta. Okupācijas varasiestādes baznīcas ēku pielāgoja saimnieciskai darbībai, sākotnēji tur iekārtojot elektrosadales skapju ražotni, bet vēlāk – noliktavu. Kā Brāļu kapu komitejas projektu grupas vadītājam Edvīnam Ābulam stāstījis tagad mirušais celtniecības darbu vadītājs I. Rupners, 1973. gadā, veicot baznīcas piemērošanu noliktavas vajadzībām, piemiņas plāksne noņemta no sienas un iebetonēta grīdā.

1992. gadā draudze baznīcu atguva, un 2016. gada martā baznīcas restaurācijas laikā zem betona grīdas tiešām tika atrasta sadauzītā plāksne, kam gan trūka apakšējās daļas fragmentu. Gan draudze, gan Carnikavas novada pašvaldība pauda apņēmību piemiņas plāksni restaurēt un novietot iepriekšējā vietā. Taču naktī uz 2017. gada 10. decembri gandrīz jau atjaunotais dievnams nodega. Lai gan izmeklēšanā nav izdevies noskaidrot ugunsnelaimes cēloni, draudzes locekļiem ir aizdomas, ka tā bijusi tīšā dedzināšana.

Bojātā piemiņas plāksne šobrīd koka rāmī un zem stikla atrodas pie sienas Baltezera baznīcā, kas līdz ar nodegušo Carnikasvas baznīcu ir otrs Ādažu luterāņu draudzes dievnams. Līdz 2019. gada beigām to paredzēts nodot glabāšanai Carnikavas Novadpētniecības centram, kur plāksne atradīsies, līdz tiks uzcelta jaunā baznīca.

Papildināts: 29.08.2019.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 269. lpp.; Lismanis II; Latvijas luterāņu baznīcas: Vēsture, arhitektūra, māksla un memoriālā kultūra. 1. Sēj. Rīga: DUE, 2005. 196.lpp.; Siliņš, U. Mēs esam carnikavieši: Pastaiga pa novada vēsturi, 1211.–1944. Rīga: Agrita Krieviņa, 2012. 56. lpp; LA.LV, 16.03.2016.; Carnikavas Novadpētniecības centra speciālistes Maija Sarkanes sniegtā informācija.