ceturtdiena, 2019. gada 29. augusts

Baltezera luterāņu draudzes kapos LAK kritušā LKOK Andreja Lapiņa individuāls apbedījums

Atrodas Ādažu novadā Baltezera luterāņu draudzes kapu vecajā daļā. GPS 57.046099, 24.313946

Ģimenes kapos apbedīts 1919. gadā naktī uz 30. oktobri kritušais 2. Ventspils kājnieku pulka 5. rotas komandieris leitnants un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Andrejs Lapiņš. Kapu kopiņai ir betona apmale ar iestrādātu balta marmora plāksnīti, kurā iekalts teksts:

LATVIJAS ATBRĪVOTĀJS
LTN. ANDREJS LAPIŅŠ.

Vēsturiska atkāpe. Andrejs Lapiņš dzimis 1886. gada 30. oktobrī Ādažu pagastā. Beidzis Rīgas komercskolas pilnu kursu.

Krievijas armijā iestājies 1916. gada jūnijā un oktobrī komandēts uz Viļņas karaskolu, kuru beidzis 1917. gada martā. Līdz augustam dienējis krievu pulkos, tad pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku praporščika pakāpē.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 21. decembrī, dienestu sācis Instruktoru rezervē (vēlāk Virsnieku rezerves rota, bet kopš 1919. gada 3. februāra – Latvijas Neatkarības rota). 1919. gada 13. martā komandēts uz Liepāju jauniesaukto apmācīšanai. No septembra ieskaitīts 2. Ventspils kājnieku pulkā kā rotas komandieris.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 31. oktobrī Daudzevas rajonā pie mežsarga Ancelānu mājām, “kad 2 bermontiešu rotas bija aplenkušas mūsu izlūku nodaļu 11 cilvēku sastāvā, L. 2 stundas aizturēja ienaidnieka virzīšanos uz priekšu, taču pats šajā kaujā krita. Iestājoties tumsai, izlūku nodaļai izdevās izkļūt no aplenkuma un iznest sev līdzi kaujā kritušo leitnantu L”. Šajā kaujā krita vēl divi karavīri – kareivji Lemers un Potševics, bet divi karavīri, sedzot nodaļas atiešanu, nonāca gūstā.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 259. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 297. lpp.