Atrodas Jēkabpilī Krustpils Kapeles
luterāņu kapsētā uzreiz pie ieejas pa labi. GPS 56.526442, 25.86555
Apbedīts Latgales artilērijas pulka
(pēc Latvijas armijas likvidācijas pārdēvēts par 639. artilērijas pulku)
pulkvežleitnants Voldemārs Pincers, kuru 1941. gada 1. jūlijā armijas vasaras
nometnē Litenē noslepkavoja PSRS okupācijas armija. 1941. gada jūlijā Pinceru
apbedīja Litenes kapos, bet 1943. gada augustā viņa atraitne saņēma atļauju
pārbedīt vīru Krustpils Kapeles kapos. 2013. gada 18. jūnijā uz agrāk
neiezīmētās kapavietas atklāja piemiņas plāksni. Tās uzstādīšanas iniciators
bija Brāļu kapu komitejas Krustpils nodaļa, bet finansiālo atbalstu sniedza
biedrība “Aloksnīte” un Krustpils novada dome. Edvīna Zeļenko akmeņkaļu
darbnīcā izgatavotajā granīta plāksnē zem krusta zīmes iekalts teksts:
Latgales
artilērijas pulka
Pulkvedis-leitnants
VOLDEMĀRS
PINCERS
30.03.1894.
– 01.07.1941.
Sarkanarmijas
poļitruku noslepkavots
Litenē
Krustpils
novada dome
BKK Krustpils
nodaļa
Biedrība “Aloksnīte”
Foto: 06.07.2019., karaviru.kapi
Vēsturiska atkāpe. Voldemārs Pincers dzimis1894. gada 30. martā Lielvircavas pagastā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada decembrī brīvprātīgi iestājies Viļņas karaskolā, ko beidzis 1915. gada maijā praporščika pakāpē un nosūtīts uz 31. Sibīrijas strēlnieku rezerves bataljonu, bet jūlijā ieskaitīts Viļņas cietoksnī izvietotajā 5. robežsargu pulkā. 1915. gada augusta kaujās smagi ievainots. 1916. gada martā atgriezies ierindā un turpinājis dienestu robežsargu daļās. 1916. gada septembrī paaugstināt podporučika, bet 1917. gada aprīlī – poručika pakāpē. No 1917. gada jūlija dienējis robežsargu rezerves pulkā Sizraņā. Par dalību Pirmajā pasaules karā apbalvots ar Sv. Staņislava ordeņa II un II šķiru un ar Sv. Annas ordeņa III un IV šķiru.
Pēc boļševiku apvērsuma 1918. gada
aprīlī atvaļināts, bet tā paša gada jūlijā mobilizēts Krievijas Satversmes
sapulces locekļu komitejas Tautas armijā (vēlākā admirāļa Kolčaka komandētā
Sibīrijas armija) un ieskaitīts 2. smagās artilērijas diviziona sastāvā. 1920.
gada janvārī kritis Sarkanās armijas gūstā, no kura atbrīvots jūlijā un
atgriezies Latvijā.
1921. gada 18. augustā uzsācis
dienestu Latvijas armijā virsleitnanta pakāpē un nosūtīts uz Latgales
artilērijas pulku. 1922. gadā beidzis artilērijas virsnieku kursus un 1923.
gadā paaugstināts par kapteini. No 1924. gada ieņēmis baterijas komandiera
amatu, bet 1929. gadā pārcelts uz Kurzemes artilērijas pulku. 1931. gadā
atkārtoti beidzis artilērijas virsnieku kursus, 1936. gadā paaugstināts par
pulkvežleitnantu un atgriezies Latgales artilērijas pulkā, kur nozīmēts par
diviziona komandieri. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru un Viestura
ordeņa IV šķiru.
Pēc Latvijas okupācijas un Latvijas
armijas likvidācijas, pārveidojot to par sarkanarmijas 24. teritoriālo
strēlnieku korpusu, ieskaitīts 181. strēlnieku divīzijas 639. artilērijas pulkā
un iecelts par diviziona komandieri.
Sākoties Otrajam pasaules karam,
1941. gada 1. jūlijā armijas vasaras nometnē Litenē atvaļināts, taču tūlīt pēc
atvaļināšanas noslepkavots. Pēc tam, kad sarkanarmija tajā pašā dienā Litenes
nometni atstāja, Pincers tika atrasts pienaglots ar šauteņu durkļiem pie
barakas sienas.
Papildināts: 08.07.2019.
