svētdiena, 2019. gada 7. jūlijs

Krustpils Kapeles luterāņu kapsētā Litenē noslepkavotā Voldemāra Pincera individuāls apbedījums

Atrodas Jēkabpilī Krustpils Kapeles luterāņu kapsētā uzreiz pie ieejas pa labi. GPS 56.526442, 25.86555

Apbedīts Latgales artilērijas pulka (pēc Latvijas armijas likvidācijas pārdēvēts par 639. artilērijas pulku) pulkvežleitnants Voldemārs Pincers, kuru 1941. gada 1. jūlijā armijas vasaras nometnē Litenē noslepkavoja PSRS okupācijas armija. 1941. gada jūlijā Pinceru apbedīja Litenes kapos, bet 1943. gada augustā viņa atraitne saņēma atļauju pārbedīt vīru Krustpils Kapeles kapos. 2013. gada 18. jūnijā uz agrāk neiezīmētās kapavietas atklāja piemiņas plāksni. Tās uzstādīšanas iniciators bija Brāļu kapu komitejas Krustpils nodaļa, bet finansiālo atbalstu sniedza biedrība “Aloksnīte” un Krustpils novada dome. Edvīna Zeļenko akmeņkaļu darbnīcā izgatavotajā granīta plāksnē zem krusta zīmes iekalts teksts:

Latgales artilērijas pulka
Pulkvedis-leitnants
VOLDEMĀRS PINCERS
30.03.1894. – 01.07.1941.
Sarkanarmijas poļitruku noslepkavots
Litenē

Krustpils novada dome
BKK Krustpils nodaļa
Biedrība “Aloksnīte”




Foto: 06.07.2019., karaviru.kapi

Vēsturiska atkāpe. Voldemārs Pincers dzimis1894. gada 30. martā Lielvircavas pagastā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada decembrī brīvprātīgi iestājies Viļņas karaskolā, ko beidzis 1915. gada maijā praporščika pakāpē un nosūtīts uz 31. Sibīrijas strēlnieku rezerves bataljonu, bet jūlijā ieskaitīts Viļņas cietoksnī izvietotajā 5. robežsargu pulkā. 1915. gada augusta kaujās smagi ievainots. 1916. gada martā atgriezies ierindā un turpinājis dienestu robežsargu daļās. 1916. gada septembrī paaugstināt podporučika, bet 1917. gada aprīlī – poručika pakāpē. No 1917. gada jūlija dienējis robežsargu rezerves pulkā Sizraņā. Par dalību Pirmajā pasaules karā apbalvots ar Sv. Staņislava ordeņa II un II šķiru un ar Sv. Annas ordeņa III un IV šķiru.

Pēc boļševiku apvērsuma 1918. gada aprīlī atvaļināts, bet tā paša gada jūlijā mobilizēts Krievijas Satversmes sapulces locekļu komitejas Tautas armijā (vēlākā admirāļa Kolčaka komandētā Sibīrijas armija) un ieskaitīts 2. smagās artilērijas diviziona sastāvā. 1920. gada janvārī kritis Sarkanās armijas gūstā, no kura atbrīvots jūlijā un atgriezies Latvijā.

1921. gada 18. augustā uzsācis dienestu Latvijas armijā virsleitnanta pakāpē un nosūtīts uz Latgales artilērijas pulku. 1922. gadā beidzis artilērijas virsnieku kursus un 1923. gadā paaugstināts par kapteini. No 1924. gada ieņēmis baterijas komandiera amatu, bet 1929. gadā pārcelts uz Kurzemes artilērijas pulku. 1931. gadā atkārtoti beidzis artilērijas virsnieku kursus, 1936. gadā paaugstināts par pulkvežleitnantu un atgriezies Latgales artilērijas pulkā, kur nozīmēts par diviziona komandieri. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru un Viestura ordeņa IV šķiru.

Pēc Latvijas okupācijas un Latvijas armijas likvidācijas, pārveidojot to par sarkanarmijas 24. teritoriālo strēlnieku korpusu, ieskaitīts 181. strēlnieku divīzijas 639. artilērijas pulkā un iecelts par diviziona komandieri.

Sākoties Otrajam pasaules karam, 1941. gada 1. jūlijā armijas vasaras nometnē Litenē atvaļināts, taču tūlīt pēc atvaļināšanas noslepkavots. Pēc tam, kad sarkanarmija tajā pašā dienā Litenes nometni atstāja, Pincers tika atrasts pienaglots ar šauteņu durkļiem pie barakas sienas.

Papildināts: 08.07.2019.

Avoti: Jēkabpils Laiks, 25.06.2013.; Krustpils Novadnieks, Nr. 7, 05.07.2013.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 364.-365.lpp.