Gulbenes Vecajos kapos LAK kritušo karavīru brāļu kapi

Atrodas Gulbenes Vecajos kapos Miera ielā tā sauktajā Jāņa kalniņā. GPS 57.182867, 26.747825 (57° 11' 0.15" N 26° 44' 54.49" E)

Literatūrā minēts, ka Gulbenes brāļu kapos apglabāti 1. (4.) Valmieras kājnieku pulka karavīri, kas krituši, atbrīvojot pilsētu. Taču toreizējo Vecgulbeni 1. Valmieras pulks kopā ar Igaunijas armijas 1. Jātnieka pulka daļām un dāņu brīvprātīgo rotu 1919. gada 31. maijā ieņēma bez kaujas un attiecīgi arī bez zaudējumiem. Arī Valmieras pulka kritušo sarakstā laikā no 19. aprīļa līdz 1. jūlijam atzīmju par kritušajiem nav. Patiesībā nedz apglabāto skaits, nedz viņu vārdi nav zināmi. Zināms vienīgi, ka Gulbenes brāļu kapos vēlāk apbedīts 1920. gada 7. februārī kritušais 8. Daugavpils kājnieku pulka kareivis Ernests Strautiņš.

1934. gada 26. maijā, pieminot Gulbenes atbrīvošanas 15. gadadienu, brāļu kapos tika atklāta piemiņas zīmi, kuras uzstādīšanu organizēja Gulbenes aizsardzes. Vietējā akmeņkaļa K. Rapas darinātajā granīta stēlā iekalts teksts:

KRITUŠIEM PAR LATVIJAS

BRĪVĪBU

JŪSU VĀRDI LAI IR SIRDĪS UN TAUTAS –

KAROGOS RAKSTĪTI

JŪSU SPĒCĪGAIS GARS VIENMĒR LAI –

PIEMĀJO MUMS.

1934. G. 31. MAIJĀ.

K. RAPA, GULBENĒ.

Foto: 20.06.2020., karaviru.kapi

Piemiņas zīmes priekšā viena kopēja kapu kopa (2 x 5 m).

Papildināts un labots 21.06.2020.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 94. lpp.; Valmieras kājnieku pulka vēsture 1919.-1929. Rīga: Valters un Rapa, 1929. 94.-96., 410. lpp.; Gulbenes Ziņas, Nr. 303, 25.05.1934.; Latvijas Kareivis, Nr. 115, 29.05.1934.