Atrodas Cesvaines luterāņu baznīcā. GPS 56.971568, 26.305035
Atklāts 1931. gada 17. maijā. Koka piemiņas plāksnē, kas iestrādāta koka altārī, iegrebts teksts:
LATVIETI
MŪŽAM PIEMI-
NI KARAVĪRUS,
KAS PAR TAVAS
TĒVUZEMES
BRĪVĪBU ATDE-
VUŠI SAVAS
DZĪVĪBAS
Komunistiskās okupācijas laikā pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās altāris ar piemiņas plāksni pazuduši.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 2004. gada 18. novembrī atklāts atjaunots altāris, ko darinājis vietējais meistars Juris Neimanis. Teksta izkārtojums altārī salīdzinājumā ar oriģinālu nedaudz mainīts:
LATVIETI,
MŪŽAM
PIEMINI
KARAVĪRUS,
KAS PAR
TAVAS
TĒVUZEMES
BRĪVĪBU
ATDEVUŠI
SAVAS
DZĪVĪBAS
Zem šī teksta altārī iestrādātas trīs metāla plāksnītes. Vidējā no tām zem Latvijas armijas formastērpa cepures kokardes jeb tā dēvētās saulītes atveidojuma iegravēts teksts:
Par Tēviju
karā kautu piemiņai.
Kara vīram īss
mūžiņš
Kā vasaras launadziņš.
Tur aizgāja dvēselītes,
Kur zobens nešķindēs.
Asiņaina
gaisma ausa, Saules lēkts bij’ sudrabots:
Dēlu – baltu bāleliņu – Tēvijai tas mirstot dots.
Brāli, mūžam brīvā zemē, Sargā dārgo velti šo:
Lai, tev augot, svēta viņa Un ar elpu pēdējo!
Zem šī teksta iegravēts dzejnieka Augusta Saulieša paraksts.
Pa kreisi un pa labi esošajās plāksnītēs iegravēti 34 kritušo vārdi. Pa kreisi esošajā plāksnītē zem teksta “Par Latviju kritušie Cesvaines draudzes locekļi” lasāmi 16 kritušo vārdi, bet pa labi esošajā attiecīgi – 18. Kritušo uzskaitījumu noslēdz frāze: “un citi nezināmi”.
Papildināts: 01.05.2022.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru
piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas
vietas. Rīga: NIMS, 1999. 197. lpp.; Lismanis II.; militaryheritagetourism.info/lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru