Apglabāts cīņās ar bermontiešiem
Vecsaules muižā 1919. gada 18. novembrī kritušais 2. Ventspils kājnieku pulka
seržants un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Purēns.
2004. gada novembrī Cesvaines
internātskolas audzēkņi sadarbībā ar pilsētas domi uz viņa kapa uzstādīja melna
granīta piemiņas plāksni, kurā zem LKO atveidojuma iekalts teksts:
LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERIS
JĀNIS
PURENS
*1887.15.XI–†1918.18.XI
KRAUKĻOS
Plāksnē iekaltais nāves gads ir
kļūdains.
Vēsturiska atkāpe. Jānis Purēns
dzimis 1887. gada 15. novembrī toreizējā Kraukļu pagastā lauksaimnieka ģimenē.
Beidzis pagastskolu.
Dienējis Krievijas armijā
kavalērijā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, iesaukts atkārtoti, piedalījies
kaujās pret vāciešiem, apbalvots ar Jura krustu.
Latvijas armijā iestājies
brīvprātīgi 1919. gadā, bijis viens no pirmajiem “zaļajiem” partizāniem, kuru
sastāvā piedalījies vairākās kaujās. Vēlāk iedalīts 2. Ventspils kājnieku
pulkā.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša
Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. novembrī, “kad mūsu spēki nejauši uzdūrās
ienaidnieka nocietinājumiem Bauskas apr. Vecsaules muižā un iekļuva spēcīgā
ložmetēju un šauteņu ugunī, P. pirmais metās triecienā, aizraudams citus
biedrus sev līdzi, tika divreiz ievainots, taču turpināja kauju, līdz krita
varoņa nāvē”.
Par Purēna nopelniem viņa
piederīgajiem Cesvaines apkaimē Kraukļu muižā tika piešķirta jaunsaimniecība
“Lapsukalni”.
