Ģimenes
kapos apbedīts 1919. gada 22. oktobrī cīņās pret bermontiešiem pie Bolderājas
kritušais 9. Rēzeknes kājnieku pulka 8. rotas kareivis Jūlijs Ozols un vēlāk
mirušais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Ozols. Abiem kopīgs, 1,75
metrus augsts pulēta melna granīta obelisks ar 45 centimetrus augstu krustu
galā. Pieminekļa obeliska daļā iegravēts teksts:
Vallija Ozols,
dz. 12. janv.1898,
mir. 10. okt. 1913.
Julijs Ozols,
dz. 11. dec. 1900,
krita kaujā pie Bolderājas
22. okt. 1919.
Pieminekļa
pamatnē zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:
Kārlis Ozols,
dz. 23. maijā 1899,
miris no kara sekām 11. zept. 1921.
Vēsturiska
atkāpe. Kārlis Ozols dzimis 1899. gada 23. maijā
toreizējā Saldus pagastā lauksaimnieka ģimenē. Pēc pilsētas skolas beigšanas
apmeklējis Priekuļu lauksaimniecības skolu.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 13. martā un
ieskaitīts Latviešu atsevišķās (Baloža) brigādes Neatkarības bataljonā. Sākot
ar maiju, piedalījies visās bataljona un vēlāk 1. Liepājas kājnieku pulka
kaujās pret lieliniekiem un bermontiešiem. Par varonību pakāpeniski
paaugstināts līdz apakšvirsnieka pakāpei.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919.
gada 23. novembrī “kaujā pret bermontiešiem Zemgalē pie Svitenes muižas O. kopā
ar dažiem kareivjiem durkļu triecienā izlauzās cauri ienaidnieka ķēdei un
uzbruka bermontiešiem no aizmugures, iznīcinādams vācu ložmetēja apkalpi, ar ko
izšķīra kauju mums par labu”.
No armijas atvaļināts 1921. gada 11. martā.
