Atklāta
1929. gada 9. oktobrī, godinot Studentu bataljonu, kurš naktī no 1919. gada 9. uz
10. oktobri ieņēma pozīcijas pie Rīgas tiltiem, neļaujot bermontiešiem pāriet
uz Daugavas labo krastu. Uz plāksnes bija lasāms sekojošs teksts:
1919.–1929.
G.
RĪGAS
AIZSTĀVJIEM,
BIJ.
STUDENTU BATAL-
JONA
BRĪVPRĀTĪGA-
JIEM
KAŖAVĪRIEM.
Otrā
pasaules kara laikā Dzelzs tilts tika uzspridzināts, un arī plāksne gājusi
bojā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tā nav atjaunota, bet pie jaunā
dzelzceļa tilta Pārdaugavā uzcelts piemineklis par godu uzvarai pār Bermonta karaspēku
(sk.).
Vēsturiska
atkāpe. Sākoties bermontiešu uzbrukumam, 1919. gada 9. oktobrī Rīgā steigā no
brīvprātīgajiem tika saformēts Studentu bataljons. Tā sastāvā līdz ar bijušās Atsevišķās
studentu rotas karavīriem, kas pēc Rīgas atbrīvošanas no lieliniekiem bija atvaļināti
no dienesta, lai ieņemtu amatus jaunveidojamajā valsts pārvaldes aparātā, bija
arī brīvprātīgi pieteikušies ierēdņi, studenti un skolēni. Jau pirmajā dienā
pieteicās 370 brīvprātīgie, no kuriem saformēja trīs rotas. Naktī uz 10. oktobri,
kad uz brīdi Rīgā bija izcēlusies panika un tika dota pavēle galvaspilsētu
atstāt, Studentu bataljons ieņēma pozīcijas pie Rīgas tiltiem, lai segtu
Daugavas kreisajā krastā vēl esošo vienību atiešanu uz labo krastu un apturētu
iespējamo bermontiešu mēģinājumu ieņemt Rīgu.
Avoti:
Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo
karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu
piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 246. lpp.; Latvijas Kareivis, Nr. 230, 10.10.1929.; Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 262, 11.11.1996.; Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920: Enciklopēdija. Red: Pētersone,
I. Rīga: Preses nams, 1999. 268.lpp.
