Atrodas Liepas pagastā Skangaļu muižā.
Atklāts 2019. gada 22. jūnijā. Piemiņas vieta tapusi, Latvijas un Igaunijas nevalstiskajām organizācijām sadarbojoties ar Pestīšanas Armiju, kas šobrīd apsaimnieko Skangaļu muižu. Igauņu puse uzņēmās piemiņas akmens izgatavošanu un atvešanu, savukārt latviešu – sagatavoja pieminekļa pamatni un saskaņoja tā uzstādīšanai nepieciešamos dokumentus. Savukārt Pestīšanas Armija nodrošināja vietu pieminekļa uzstādīšanai. Piemiņas vietas izveide finansēta no ziedojumiem, kuru vākšanu organizēja Latviešu strēlnieku apvienība.
Laukakmenī iestrādātajā granīta plāksnē iegravēts teksts latviešu un igauņu valodā:
CIEŅĀ UN PATEICĪBĀ
SKANGAĻU CĪŅĀS
22.06.1919 KRITUŠAJIEM
“KALEVLASTE MALEVA”
BATALJONA CĪNĪTĀJIEM
AUSTUS JA TÄNU
SKANGALI VÄLJADEL
22.06.1919 LANGENUD
KALEVLASTE MALEVA VÕITLEJAILE
Johannes Anderson Eduard Räbbin
Aleksander Baumann Oskar Sass
Oskar Eller Abel Sirts
Johannes Evert Martin Sobik
Villem Kanav Heinrich Treumann
August Kerner Bernhard August
Vahar
Priido Laupa Robert Voldemar Veervald
Paul Johannes Priggo Aleksander Vain
Silvio Eduard Riberg Johannes Vildevink
KALEVI JVP
Vēsturiska atkāpe. 1919. gada 21. jūnijā vācu spēkiem izdevās pārraut 2. (5.) Cēsu pulka fronti un ieņemt Skangaļu muižu un Startu krogu. 22. jūnija agrā rītā frontē ieradās jauni igauņu papildspēku, tostarp “Kalevlaste Maleva” bataljons un 2. bruņuvilciens. Kalevieši tūlīt pēc izkravāšanās no vilciena divus kilometrus uz ziemeļiem no Lodes stacijas sāka uzbrukumu Bērzu krogam, bet plkst.6.30 bataljona 3.rota kopā ar desantu no 2. bruņuvilciena ielauzās Skangaļu muižā, kur ieguva divus pretinieka pamestus lielgabalus. Tomēr landesvēristi pārgāja straujā pretuzbrukumā, un igauņiem, kuru rindās bija radies apjukums, nācās tikko ieņemto muižu atstāt, pametot arī iegūtās trofejas.
Igauņi ar latviešu baterijas atbalstu mēģināja atkal Skangaļu muižu atgūt, taču pirmais uzbrukums neizdevās. Tomēr ap pulksten 13 uzbrukumu atkārtoja un vāciešus no muižas atkal izsita, iegūstot arī vienu no iepriekš pamestajiem lielgabaliem, kā arī astoņus ložmetējus, divas patšautenes un lielu daudzumu munīcijas. Landevēristi atkāpjoties pameta 60 kritušos, kamēr kalevieši pie Skangaļiem zaudēja 62 kritušos, ievainotos un kontuzētos.
Ap pulksten 15 igauņi ieņēma jau svarīgo ceļu mezglu pie Startu kroga, kur ieguva vēl piecus ložmetējus, bet vācieši pameta 31 kritušo. Pēc Skangaļu un Startu kroga zaudēšanas pretinieks steigā sāka atiešanu uz Jaunraunu, un igauņi, vajājot atejošos vāciešus, vakarā sasniedza Obuļus un Irbītes.
22. jūnija cīņas tiek uzskatītas par lūzuma brīdi Cēsu kaujās.
Piezīme. “Kalevlaste Maleva” bataljonu 1918. gada 20. decembrī nodibināja Tallinas sporta biedrības “Kalev” biedri.
Papildināts: 22.10.2020.
Avoti: LSM, 22.06.2019.; Latvijas Atbrīvošanas kaŗa vēsture. Red: Peniķis, M. 1.sēj., Rīga: Literatūra, 1938. 252.-254.lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru