Atrodas Īles pagastā Spārnu pilskalnā.
Atklāts 2019. gada 21. jūnijā. Piemiņas akmeni komunistiskā okupācijas režīma noslepkavotajam Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Jānim Vītiņam veidojusi tēlniece Iveta Smiltniece. Sašķeltā laukakmens viena puse atspoguļo viņa dalību cīņās par Latvijas neatkarību, bet otra – viņa sasniegumus mūzikā. Slīpētajā šķēluma vietas virsmā kreisajā pusē iekalts teksts:
UZ ZOBENA SAULES STARU
ES NESU, KAD CĪŅĀ GĀJU,
AR DZIESMU UN BRĪVĪBAS GARU
SAV’ TĒVZEMI SLAVINĀJU
Labajā pusē lasāms:
1938. GADĀ “GUNTIŅĀS”,
KOPĀ AR SAVU ĢIMENI,
CERĪGI SAVU DZĪVI UZSĀCIS
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS,
LATVIJAS UN VAKAREIROPAS
OPERAS ZVAIGZNE,
PRETPADOMU PAGRĪDES
ORGANIZĀCIJAS
“TĒVIJAS SARGI” BIEDRS,
NEBRĪVĒ KRITUŠAIS
Piemiņas vietas iekārtošanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds un Auces novada pašvaldība.
Vēsturiska atkāpe. Jānis Vītiņš dzimis 1894. gada 14. oktobrī (dažādos avotos kā dzimšanas gads tiek minēts gan 1984., gan 1897.) toreizējā Aizputes apriņķa Dzērves pagastā. Beidzis Rāvas pagastskolu un izglītošanos turpinājis Činkas komercskolā Liepājā.
Krievijas armijā iesaukts 1915. gadā, dienējis 9. Urālu kājnieku pulkā, bet no 1917. gada Smagās artilērijas 2. atsevišķajā divizionā. Pirmā pasaules kara laikā piedalījies kaujās Austrumprūsijā, vēlāk – Ventas un Daugavas frontēs. Apbalvots ar Jura krustu. 1916. gadā beidzis Pleskavas praporščiku skolu. Divreiz ievainots.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 18. februārī Liepājā, dienējis kā zemessargu apmācītājs un organizētājs. Ievēlēts Tautas padomē, Sociāldemokrātiskās frakcijas loceklis. 1919. gada 12. jūnijā norīkots par Rīgas brīvprātīgo rotu formētāju, iecelts par rotas komandieri. Bermontiešu uzbrukuma sākumā pārvietots uz 8. Daugavpils kājnieku pulku. Kaujās pie Jelgavas šosejas kontuzēts. Spilves pļavās ievainots. Paaugstināts virsleitnanta pakāpē.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 3. novembrī Bolderājas rajonā pie Šmita mājām Vītiņš “zem spēcīgas ienaidnieka uguns veda savu rotu straujā uzbrukumā, šķērsoja klaju lauku un ieņēma nocietinātās Dreimaņu mājas. Neskatoties uz ievainojumu, palika ierindā, ar labi mērķētu uguni apklusināja pretinieka ložmetējus, tā dodams iespēju citām daļām bez sevišķiem zaudējumiem tikt pāri Spilves pļavām un sekmīgi attīstīt tālāko uzbrukumu”.
Kā savās atmiņās raksta operdziedātājs Mariss Vētra, 8. Daugavpils kājnieku pulkā par Vītiņu stāstītas leģendas – viņš “protot dziedāt, dzert un karot”.
Atvaļināts 1920. gada 23. maijā. Saņēmis jaunsaimniecību Īles muižā, taču to pārdevis. Studējis Latvijas Konservatorijā un paralēli studijām dziedājis Latvijas Nacionālās operas korī. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados operdziedonis Itālijā un Vācijā Desevas Frīdriha teātrī. Ar skatuves vārdu “Jan Witin” dziedāja arī Šveicē, Holandē un Somijā, bet 1938–1939. gadā solists Latvijas Nacionālajā operā, pēc tam līdz 1941. gadam grāmatvedis Komunālajā bankā. Savas dziedātāja karjeras laikā kopā ar Marisu Vētru un Artūru Priednieku-Kavarru izveidojis populāru tenoru trio.
1940. gadā, sākoties komunistiskajai okupācijai, noraidījis marionešu valdības piedāvāto operas direktora vietu, jo nevēlējies sadarboties ar okupācijas režīmu. Aktīvi iesaistījies nacionālās pretestības kustībā, darbojies organizācijā “Tēvijas sargi”, kurā pildīja Ārējo sakaru nodaļas vadītāja pienākumus. Saskaņā ar LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā sniegtajiem datiem 1941. gada 8. martā apcietināts, izvests uz Krieviju, kur 24. oktobrī viņam piespriests nāvessods, kas izpildīts 1941. gada 29. novembrī Astrahaņā. Citos avotos kā aresta datums minēts 6. marts, bet kā nāvessoda izpildes datums – 12. novembris.
Labots un papildināts: 29.05.2023.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 565. lpp.; Košeļeva, S. Dziedāt, dzert un karot. Delfi.lv, 25.07.2018.; Diena, 14.06.2019.; LSM, 19.06.2019.; Vētra, M. Rīga toreiz…: Atmiņas. Rīga: Liesma, 1994. 40. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru