Atrodas Durbes Priediena kapos.
Atklāts 1994. gada 15. maijā
blakus dzīvesbiedres apbedījumam.
Vēsturiska atkāpe.
Andrejs Stefans dzimis 1898. gada 24. decembrī Nīcas pagastā.
Sākoties Pirmajam
pasaules karam, 1915. gada septembrī brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā,
dienējis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā). Piedalījies
kaujās pie Smārdes, Ķekavas, Ikšķiles un Ložmetējkalna. Apbalvots ar trim Jura
krustiem, sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pakāpi.
Latvijas armijā
brīvprātīgi iestājies 1919. gada 28. janvārī Liepājā, ieskaitīts Latviešu
atsevišķā (Kalpaka) bataljona Cēsu rotā. Piedalījies visās rotas kaujās pret
lieliniekiem Kurzemē, bet vēlāk cīnījies 2. Ventspils kājnieku pulka ložmetēju
rotas sastāvā Paaugstināts par virsseržantu.
Pavēlē par
apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 24. martā, “kad
ienaidnieka bruņuautomobilis vērsa stipru uguni pret rotas kreiso spārnu, tai
forsējot Lielupi, S. ar smago ložmetēju apšaudīja pretinieku un piespieda to
atkāpties, tā veicinot Kalnciema ieņemšanu”.
Atvaļināts 1921.
gada 21. februārī. No 1922. gada dienējis robežapsardzībā Ziemupes pagastā.
Neatkarības pēdējos gados Iekšlietu ministrijas dienestā, Durbes policijas
priekšnieks, 6. Aizputes aizsargu pulka jūras rotas vada komandieris.
1942-1943. gadā
dienējis 16. policijas bataljonā, par Neveles operāciju apbalvots ar Dzelzs
krusta II šķiru. Pēc atkārtotās komunistiskās okupācijas aizturēts un nonācis
filtrācijas nometnē Maskavas apgabalā, taču slimības dēļ 1946. gadā atbrīvots.
Pēc atgriešanās Latvijā kopā ar diviem jaunākajiem dēliem – Arvīdu un Ojāru –
iesaistījies nacionālo partizānu cīņā, darbodamies Viļa Rozenberga grupā.
1950. gadā atkārtoti
apcietināts un notiesāts uz 20 gadiem koncentrācijas nometnē. 1951. gada 27.
jūnijā nometnes vadības inscenētas provokācijas laikā Taišetā, Novaičumā
noslepkavots.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru