Atrodas Tārgales pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184
Vieta, kur 1946. gada pavasarī tika slepeni apglabāti seši no 23. februāra kaujā kritušajiem tā dēvētās Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāniem, sākoties Atmodai, 1988. gadā tika iezīmēta ar baltu bērza krustu.
1991. gada 27. aprīlī brāļu kapi tika iesvētīti un koka krusts tika nomainīts pret kalta metāla krustu ar plāksnē iegravētu tekstu: “Nebeidz svešais cirvis cirst mūsu tautas saknes… Šeit 1946. gada 23. februāra kaujā krita latviešu nacionālie partizāni Rūdolfs Opmanis, Pēteris Šāvējs, Alfrēds Grāvelsiņš, Jānis Sēkliņš, Ludolfs Kļava, Roberts Krastiņš.” Bronzas plāksne bija izgatavota pēc mākslinieces Laimdotas Junkaras meta.
1992. gada 20. jūnijā te tika atklāts piemineklis visiem grupas locekļiem,
kas krituši laikā no 1945. gada maija līdz 1953. gada septembrim. Granīta
pieminekli Leču akmeņkaļu darbnīcā pēc paša skices veidojis Kārlis Stepans. Pieminekļa
augšējā daļā iekalts teksts ar Augusta Laudāna dzejas rindām:
Pieminekļa pakājē izvietotajā granīta plāksnē iekalti gada skaitļi (1945 – 1953) un 36 kritušo partizānu vārdi:
Tā uzstādīšanu finansiāli atbalstījuši trimdā dzīvojošie partizānu tuvinieki, taču lielāko daļu līdzekļu pieminekļa izgatavošanai devis Misiņa grupas kādreizējais sakarnieks Tālivaldis Bāliņš un trimdā dzīvojošais Pēteris Sēkliņš, kritušā partizāna Jāņa Sēkliņa brālis.
Vēlāk Dzelzkalnu brāļu kapos pārapbedīti arī citviet kritušie partizāni. 1993. gada 27. jūnijā te tika pārapbedīti četru kritušo partizānu pīšļi, bet 1995. gada 28. jūlijā brāļu kapos tika guldīti vēl divi partizāni, kas krituši 1945. gada 28. decembrī Ēdolē Sluķupes krastā. Pārapbedīšanu organizēja un finansēja biedrības “Daugavas vanagi Latvijā” (LDV) Ventspils un Ugāles nodaļas, kā arī Ventspils Represēto klubs.
Tagad brāļu kapos ir vismaz 13 kapu kopiņas, uz kurām uzstādītas individuālas kapu plāksnes.
Partizāni, kuriem Dzelzkalnu brāļu kapos uzstādītas individuālas kapu plāksnes:
VIRSN. VIETN. BRUNO AUERS (1918.23.XII-1946.23.II) MEŽK. FAK. IV K. STUD.;
KARA ŽURNĀLISTS PĒTERIS ARVĪDS ŠĀVĒJS (1920.8.III-1946.23.II);
VIRSN. VIETN. LUDOLFS KĻAVA (1921.27.V-1946.23.II) MED. FAK. IV K. STUD.;
VIRSN. VIETN. JĀNIS SĒKLIŅŠ (1911.28.VI-1946.23.II) ELEKTROTEHNIĶIS;
LEĢIONĀRS ALFRĒDS GRAVELSINS (1921.18.VI-1946.23.II) KOMERCSK. ABSOLVENTS;
PULKVEDIS RŪDOLFS OPMANIS (1899.28.VI-1946.23.II) IGAUNIJAS BRĪVĪBAS KRUSTA
KAVALIERIS;
ARTŪRS LODE (1898.-1945.28.XII);
ERNESTS ARTŪRS LAGZDIŅŠ (1920.-1945.28.XII);
LEITNANTS ROBERTS KRASTIŅŠ (1920.8.I-1946.23.II) MED. FAK. IV K. STUD.;
LEITNANTS LEONĪDS REIMANIS (1915.15.IV-1953.6.IX) RADIOTEHNIĶIS;
PARTIZĀNS KĀRLIS TRUSĪTIS (1914.6.V-1953.);
LEĢIONĀRS JĀNIS ĀBOLIŅŠ (1926.-1945.13.V);
LEĢIONĀRS EDGARS VOLDEMĀRS OZERS (1926.18.VII-1945.13.V). ARODSKOLNIEKS
Piezīme. Rūdolfa Opmaņa dienesta pakāpe patiesībā bija pilkvedis-letnants.
Savukārt 1997. gada 8. jūnijā Dzelzkalnu brāļu kapos atklāja trīs piemiņas akmeņus, kas attiecīgi veltīti tā dēvētajai Kureļa grupai, kaujā ar vāciešiem kritušajam Kureļa grupas 2. bataljona komandierim Robertam Rubenim un 1954. gadā komunistu nošautajam latviešu izlūkam Leonīdam Zariņam, kurš 1953. gadā ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) uzdevumā ar izpletni nosēdās Auces rajonā.
Pirmajā piemiņas akmenī blakus krusta zīmei iekalts teksts:
KRITUŠAJIEM
KURELIEŠIEM
LATVIJAS PATRIOTIEM
Otrajā piemiņas akmenī blakus krusta zīmei iekalts teksts:
LEITNANTAM
ROBERTAM RUBENIM
1917 – 1944
ILZIĶU BATALJONA KOMANDIERIS
KRITIS KAUJĀ PAR LATVIJU
Savukārt trešajā piemiņas akmenī iegravēts teksts:
MANS ZELTS IR MANA TAUTA
PATRIOTAM
LEONĪDAM ZARIŅAM
AR IZPLETNI NONĀCIS KURZEMĒ 1953. G.
DZI, 1927. G. PRIEKULĒ. NOŠAUTS 1954. G.
UN VISIEM TIEM, KURI DEVĀS NO RIETUMIEM
LATVIJAI BRĪVĪBU NEST. GĀJUŠI BOJĀ
NO OKUPĀCIJAS VARAS
Vēsturiska atkāpe. 1945-46. gada ziemu Misiņa grupa aizvadīja Zūru meža Dzelzkalnu apgaitā, kur bija uzcelti vairāki bunkuri. Te mitinājās aptuveni 40 partizāni. Grupa tobrīd izdeva savu avīzi “Kurbads”, kuras redaktors bijušais kara ziņotājs Pēteris Arvīds Šāvējs. 1946. gada 23. februārī nometni ielenca PSRS iekšlietu karaspēks. Grupai ar kauju izlaužoties no aplenkuma, krita astoņi partizāni. (Kā stāsta grupas toreizējais sakarnieks Tālivaldis Bāliņš, seši no kritušajiem palikuši kaujas vietā, bet divus čekisti aizveduši sev līdz un apglabājuši nezināmā vietā. Taču saskaņā ar kapu plāksnēm, kas uzstādītas uz kopiņām Dzelzkalnu brāļu kapos, tur šobrīd apbedīti septiņi no 23. februārī kritušajiem.) Pārējai grupai, iznīcinot divas komunistu ložmetēju apkalpes, kurām bija jānogriež iespējamais partizānu atkāpšanās ceļš, izdevās no aplenkuma izlauzties. Pēc tam grupa sadalījās, daļai dodoties uz Kabiles mežiem, diviem partizāniem – uz Ventspili, bet pārējiem pēc Ventspils-Rīgas šosejas un Rindas upes šķērsošanas sasniedzot Puzes Bētmejus.
23. februāra kaujā krita pulkvežleitnants Rūdolfs Opmanis, lauksaimniecības akadēmijas 3. kursa students Pēteris Šāvējs, elektrotehniķis Jānis Sēkliņš, medicīnas fakultātes 3. kursa students Lūdolfs Kļava, komercskolas absolvents Alfrēds Grāvelsiņš, students mežkopis Bruno Auers, tieslietu fakultāti beigušais Maksis Ķierpe un Roberts Krastiņš. Sešus no viņiem 1946. gada pavasarī turpat Vārnu valkā apbedīja partizānu atbalstītāji. Kritušo partizānu apbedījuma atrašanās vietu visus okupācijas gadus atkārtoti iezīmēja ugālietis Imants Kalnenieks.
Labots un papildināts: 11.07.2026.
Avoti: Nezināmais
karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956.
Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas
spēks, [2012]. 282.-283.lpp.; Bāliņš, T. Dzelzkalnu brāļu kapi. Pretestības
kustība okupācijas varām Latvijā: Atmiņās un dokumentos no 1941. līdz 1956.
gadam. Rīga: Sol Vita, 1997. 213.-217. lpp.; Laiks, Nr. 41, 22.05.1991.; Atmoda, Nr. 29,
23.07.1991.; Austrālijas
Latvietis, Nr. 2127, 25.05.1992.; Laiks,
Nr.57. 15.07.1992.; Diena, Nr. 119,
02.07.1992.; Laiks, Nr. 28,
12.07.1997.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru