Atrodas
Rugāju skvērā.
Sākotnēji
piemiņas plāksni 1937. gada 22. augustā atklāja pie toreizējās sešu klašu
pamatskolas (tagadējās vidusskolas) ieejas. Melnā granīta plāksni, kas veltīta
Latvijas Neatkarības karā kritušajiem 22 Rugāju pagasta iedzīvotājiem,
uzstādīja Jaunlatgales pulka aizsargi.
Plāksnē
iekalts teksts:
LABĀK
MANU GALVU ŅĒMA,
NEKĀ
MANU TĒVU ZEMI
LATVIJAS
ATBRĪVOŠANAS CĪŅĀS KRITUŠIE
RUGĀJU
PAGASTA KAŖAVĪRI
JĀNIS
AKMENS JĀNIS PODIŅŠ
JĀNIS
BIEZAIS JĀNIS PLEŠS
JĀNIS
DILLE KĀRLIS PULKSTENS
ANTONS
GARAIS PĀVELS SKANGALS
AFANASIJS
ILJINS PĒTERS SAVIČS
JURIS
JEGORČENKO JEZUPS STUDERS
KĀRLIS-LEONARDS
KRIEVIŅŠ OTTO UPATNIEKS
DONATS
KIKUSTS JEZUPS VOICIŠS
JĀNIS
KAGAINIS ALEKSANDRS VOICIŠS
JĀNIS
NAGLIS JĀNIS ZACHARĀNS
JEZUPS
OZOLIŅŠ ALEKSIS ZACHARĀNS
22.
VIII 1937. RUGĀJU PAGASTA AIZSARGU NODAĻA
Pirmajā
komunistu okupācijas gadā (1940.) piemiņas plāksne tika noņemta un izvietota
skolas iekštelpās ar priekšpusi pret sienu. Komunisti plāksni izmantojuši kā
ziņojumu dēli. Vācu okupācijas laikā tā tika atkal uzstādīta kā piemiņas
plāksne, taču ne vairs skolas ārpusē, atstājot to iekštelpās. Atkārtoti
atgriežoties komunistu okupantiem, kāda šodien vairs nezināma persona plāksni
noslēpa skolas bēniņos zem smiltīm. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas
plāksne atgriezās savā vēsturiskajā vietā. Tā atkārtoti tika atklāta 1992. gada
1. septembrī.
Veicot
skolas renovāciju, 2016. gadā plāksni atkal bija nepieciešams noņemt. Radās
ideja to uzstādīt kā pieminekli Rugāju skvērā. Vietējais akmeņkalis Guntis
Zalužinskis iestrādāja to laukakmenī, un jaunizveidoto piemiņas akmeni atklāja
2016. gada 11. novembrī.
Vēsturiska
atkāpe. 1919. gada sākumā Balvu apvidū, tostarp arī Rugāju pagastā, veidojās
nacionālo partizānu jeb tā saukto “zaļo” pulciņi, kas uzsāka cīņu pret
lieliniekiem. Pēc Rīgas krišanas 22. maijā, sākoties lielinieku straujajai
atiešanai no Vidzemes, aktivizējās arī Balvu apkārtnes partizāni, kas organizēja
uzbrukumus atejošo kolonnām un sāka pārņemt savā kontrolē pretinieka atstātās
apdzīvotās vietas. Kad lielinieki 31. maijā pārtrauca atkāpšanos, apstājoties
līnijā Lubānas ezera ziemeļu gals–Augustava–Pakrata–Krutava–Egļeva–Liepna, Balvu
apkārtnes partizānu pulciņi sāka apvienoties un ieņēma svarīgākos mezgla
punktus uz šīs nosacītās frontes līnijas. 5. jūlijā no Balvu apkārtnes
partizāniem tika saformēts Latgales partizānu pulks. Tie 22 rugājieši, kuru
vārdi iekalti piemiņas plāksnē, krituši Augustavas, Pokrotas, Sudarbes un
Kārsavas apvidus kaujās. Viņu atdusas vietas izkaisītas gandrīz pa visās Rugāju
novada kapsētām.
Zināms,
ka Jānis Akmens un Jānis Biezais apglabāti Rugāju pagasta Pokratas kapos (sk.).
Avoti:
Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo
karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu
piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 27-28. lpp.; Latvijas Atbrīvošanas kaŗa vēsture. Red: Peniķis, M. 1.sēj., Rīga:
Literatūra, 1938. 298-300.lpp.; Latvijas Kareivis, Nr. 188, 22.08.1937.; Balvu
reģiona kultūrvēstures datu bāze.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru