otrdiena, 2019. gada 14. maijs

Rīgā Gogoļa ielā 3 piemiņas plāksne LNK kritušajiem dzelzceļniekiem

Atrodas Rīgā Gogoļa ielā 3, kreisajā pusē pie Valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” kantora ieejas durvīm

Atklāta 1930. gada 15. februārī toreizējā Dzelzceļu virsvaldes nama vestibilā Gogoļa ielā 1 (tagad 3). Baltā marmora plāksnē iegravēts teksts:

PIENĀKUMS AUGSTĀKS PAR DZĪVĪBU

LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS CĪŅĀS KRITUŠIE DZELZCEĻNIEKI:

ERNESTS KRAUKLIS. REGISTRATORS † 10.X.1919.G.
PĒTERS VECTĒVS. PRIEKŠSTRĀDNIEKS † 14.X.1919.G.
JĀNIS BLATS. REMONTSTRĀDNIEKS † 14.X.1919.G.
DMITRIJS BUTKEVIČS. ELEKTROTECHNIĶIS † 18.X.1919.G.
PĒTERS SPĪRE. PĀRMIJNIEKS † 18.X.1919.G.

VIŅI, IZPILDOD SAVUS PIENĀKUMUS, ATDEVA SAVU DZĪVĪBU
PAR MŪSU DZIMTO ZEMI. LAI ŠO DARBA BIEDRU
PAŠAIZLIEDZĪBA NODER MUMS PAR CĒLU PIEMĒRU.

LATVIJAS VALSTS DZELZCEĻI

Komunistiskās okupācijas laikā plāksne tika novākta. Pēc neatkarības atjaunošanas 1992. gadā Latvijas Dzelzceļnieku biedrība ierosināja to atjaunot. Atjaunotā plāksne blakus “Latvijas dzelzceļa” kantora ieejas durvīm tika atklāta uzņēmuma 75. gadadienā – 1994. gada 5. augustā.


Foto: 14.05.2019., karaviru.kapi.

Vēsturiska atkāpe. Bermonta armijas uzbrukuma laikā Rīgai tika izveidota Dzelzceļu apsardzības rota, kurā bija jāiestājas visiem dzelzceļniekiem vīriešiem. Rotas uzdevums bija sniegt atbalstu armijas vienībām nodrošināt kārtību dzelzceļa objektos un veikt to apsargāšanu, dienesta pienākumus veicot no ikdienas darba brīvajā laikā. 

Īpaši bīstams dienests bija tiem dzelzceļniekiem, kas bija atbildīgi par dzelzceļa tiltu pār Daugavu. 

1919. gada oktobrī krita pieci Rīgas dzelzceļa mezgla darbinieki, bet trīs guva ievainojumus. 

Papildināts: 07.05.2022. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 248.lpp.; Latvija un tās iedzīvotāji cīņā par savu valsti un pretestība okupāciju varām, 1918-1991: Piemiņas vietu ceļvedis pa Rīgu un Rīgas apkārtni. Rīga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, 2017. 52.-53. lpp.; Latvijas Kareivis, Nr. 39, 16.02.1930.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru