Atklāta
1928. gada 18. novembrī. Piemiņas plāksni uzstādījušie vietējie aizsargi, kas
tam nepieciešamos līdzekļus ieguvuši, sarīkojot labdarības teātra izrādes un
tirdziņus. Melnā granīta plāksnē iekalts teksts:
LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS CĪŅĀS 1918 – 1920. KRITIS
ALFRĒDS RUDZĪTIS.
PASAULES KARĀ 1914 – 1918. G. KRITUŠI:
PĒTERIS PAUCĪTIS
ERNESTS GRIGORS
KĀRLIS KELBERGS
KĀRLIS RISSAMEZS
JĀNIS MIEZIS
EDVARDS ĀTRPALIS
JĀNIS ŠĪPURS
ERNESTS ERTNERS
KĀRLIS ŠĪPURS
ERNESTS MEIJA
PĒTERIS PĒTERSONS
RIHARDS VEINBERGS
JĀNIS VEINBERGS
JĀNIS LEGZDIŅŠ
NEVIENAM NAV LIELĀKA MĪLESTĪBA NEKĀ ŠĪ,
KAD KĀDS SAVU DZĪVĪBU NODOD PAR SAVIEM DRAUGIEM.
JĀŅA EV. 15. 13.
VIĻĶENES PAG. AIZSARGI UN AIZSARDZES.
18. NOVEMBRĪ 1928. G.
Komunistiskās
okupācijas laikā 1952. gadā plāksne no baznīcas aizvesta, un tās tālākais
liktenis nav zināms.
Avoti: Lismanis,
J. 1915-1920. Kauju un kritušo
karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu
piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 189.-190. lpp.; Latvijas Kareivis, Nr. 66, 21.03.1928.; Latvijas Kareivis, Nr. 85, 17.04.1928.
