Abavas pagasta Līvenu kapos LNK kritušā Oļģerta Kiršentāla individuāls apbedījums

Atrodas Abavas pagasta Līvenu kapos. 

Apbedīts 3. Jelgavas kājnieku pulka virsleitnants Oļģerts Kiršentāls. Apbedījuma pašreizējais stāvoklis pagaidām nav zināms. 

Vēsturiska atkāpe. Oļģerts (Oļģerds) Kiršentāls dzimis 1986. gada 6. janvārī Saldū ārsta Jāņa Kiršentāla un Emīlijas, dzimušas Līvenes, ģimenē. 1908. gadā iestājies Dubultu ģimnāzijā, bet 1912. gadā pārgājis uz Jelgavas ģimnāziju, ko beidzis 1914. gadā. Tā paša gada rudenī iestājies Tērbatas universitātes tiesību zinību nodaļā un korporācijā “Lettonia”. 

1916. gada pavasarī iesaukts Krievijas armijā. Beidzis Odesas karaskolu, iegūstot praporščika pakāpi, nosūtīts uz Rezerves latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāk – pulku), bet 1917. gada martā pārcelts uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulku. 1917. gada 7. jūlijā ievainots. Paaugstināts par podporučiku un 1917. gada decembrī atvaļināts. Apbalvots ar Vladimira ordeņa IV šķiru ar šķēpiem. 

1919. g. martā Liepājā brīvprātīgi iestājies Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, virsleitnanta pakāpē ieskaitīts Jaunformējamo spēku 4. rezerves rotā. No aprīļa līdz maijam dienējis Apsardzības ministrijā. Vasarā ieskaitīts 1. Atsevišķajā bataljonā, bet pēc tam – 3. Jelgavas kājnieku pulkā. 3. oktobrī, forsējot Daugavu pie Līvāniem, ievainots krūtīs. No gūtā ievainojuma miris Latvijas Kara slimnīcā Rīgā 1919. gada 12. novembrī. Sākotnēji apglabāts Rīgas Jāņa (Ivana) kapos, bet 1920. gada martā pārapbedīts dzimtas kapavietā Abavas pagasta Līvenu kapos, kas tolaik atradās Virbu pagasta teritorijā.

Oļģerta Kiršentāla vārds minēts piemiņas plāksnē Latvijas Universitātes Mazajā aulā Latvijas Neatkarības karā kritušajiem studentiem (sk.) un iekalts Līvānu Atbrīvošanas piemineklī (sk.). Tas bija minēts arī piemiņas plāksnē kādreizējā Rīgas Jūrmalas pilsētas vidusskolā Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā kritušajiem bijušās Dubultu ģimnāzijas audzēkņiem (sk.), kā arī piemiņas plāksnē Neatkarības karā kritušajiem 3. Jelgavas kājnieku pulka virsniekiem, kas savulaik atradās pulka virsnieku kluba zālē Jelgavā (sk.). Abas pēdējās piemiņas plāksnes komunistiskās okupācijas laikā, domājams, iznīcinātas un nav atjaunotas. 

Avoti: Album Lettonorum, 1870-1970. Sast.: Jēkabsons, Ē.; Liepiņš A. Rīga: Lettonia, 2021. 174. lpp.; Universitas, Nr. 13., 15.11.1933. 214. lpp.