Jaunsvirlaukas pagasta Vimbu kapos LKOK Andreja Kampara individuāls apbedījums

Atrodas Jaunsvirlaukas pagasta Vimbu (Pūcīšu) kapos. GPS 56.621685, 23.862404

Apbedīts Kurzemes divīzijas papildinājumu bataljona virsleitnants un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Andrejs Kampars. Sākotnēji apglabāts Jaunjelgavas kapos, kur uzstādītajā piemineklī (sk.) iegravēts arī viņa vārds. Taču 1920. gada 22. augustā pārvests uz dzimto pagastu, kur 28. augustā apbedīts Pūcīšu kapos.

Pie kapa uzstādīts melna granīta obelisks, kurā iekalts teksts:

Ņem tēvu zeme – tavs esmu viss

Pieminekļa cokolā iekalts teksts:

Virsleitnants

Andrejs Kampars,

Dz. 28. martā 1897, kritis 7. novem. 1919.

kaujā pret bermontiešiem.

A. Kampara vārds iekalts arī Latvijas Neatkarības karā kritušajiem studentiem veltītajā piemiņas plāksnē Latvijas Universitātes Mazajā aulā (sk.). 

Vēsturiska atkāpe. Andrejs Kampars dzimis 1897. gada 29. martā (16. martā pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila) Vecsvirlaukas pagasta “Intās” lauksaimnieka Jāņa Kampara ģimenē. 1915. gadā beidzis Jelgavas reālskolu. 

Kā bēglis nonācis Vidzemē, toreizējā Vilzēnu pagastā. 1915. gadā rudenī noorganizējis bēgļu apgādāšanas komitejas Matīšu nodaļu un to vadījis līdz 1916. g. 1. maijam, kad brīvprātīgi iestājas Alekseja karaskolā Maskava, ko beidzis 1. oktobrī. Iedalīts 93. pulkā, kas bija izvietots Caricinā. Pēc paša lūguma 1917. gada martā pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku, kur iedalīts ložmetēju komandā. Vasarā komandēts uz ložmetējnieku kursiem Gatčinā, vēlāk Anapā. Vasaras beigas atgriezies savā pulkā Terbatā, kurā dienestu turpinājis līdz 1918. gada oktobrim. Dzīvodams Tērbatā, Kampars piesakās universitātes vēsturēs nodaļā par brīvklausītāju. Sākoties vācu okupācijai, nonācis gūstā. Pēc atbrīvošanas no gūsta atgriezies Vilzēnos, bet 1918. gada maijā – tēva mājās Vecsvirlaukas pagastā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 5. janvārī un ieskaitīts Latviešu Atsevišķajā (Studentu) rotā, piedalījies Kurzemes atbrīvošanā no lieliniekiem, noejot ceļu no Ventas līdz Rīgai. 

30. septembrī iecelts par Kurzemes divīzijas papildinājumu bataljona 1. ložmetēju mācību rotas komandieri. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 10. martā pie Saldus Kampars “izvirzījās priekšā Latv. atsevišķās rotas galvenajiem spēkiem, pamanīja pie Novadnieku mājam labi nostiprinātas lielinieku pozīcijas, atklāja pa tām precīzi tēmētu ložmetēja uguni un piespieda pretinieku bēgt, atstājot daudz kritušo un ievainoto; ar savu rīcību izglāba rotu no negaidīta ienaidnieka trieciena”. 

Kritis 1919. gada 7. novembrī izlūkgājienā pret bermontiešiem pie Jaunjelgavas. 

Papildināts: 07.05.2025. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 130., 247. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 232.-233. lpp.; Latvijas Sargs, Nr. 198, 26.11.1919.; Ilustrēts Žurnāls, Nr. 12, 15.11.1922. 4. lpp.; Universitas, Nr. 13, 15.11.1933. 113.-114. lpp.