Atrodas Anneniekos pļavā Bērzes krastā.
Apbedīti vācu un latviešu karavīri, kas krituši 1944. un 1945. gadā. 1992. gadā Latvijas Daugavas vanagu Dobeles nodaļa, piedaloties Tukuma un Jelgavas nodaļām, uzstādīja baltu koka krustu, kas atklāts 21. augustā. Par apbedījumu pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Avots: Daugavas vanagi. Vēstnesis, Nr. 6, 1992. gada septembris, 62.
lpp.
Atrodas Valmieras novada Kauguros.
Apbedīti vācu un latviešu karavīri, kas 1944. gadā miruši vietējā skolā iekārtotajā lazaretē. 1992. gadā pēc Veltas un Alberta Muzikantu ierosinājuma Latvijas Daugavas vanagu Tālavas nodaļa uzstādīja baltu koka krustu. Kapulauks un piemiņas zīme iesvētīti tā paša gada 16. augustā. Par apbedījumu pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Avots: Daugavas vanagi. Vēstnesis, Nr. 6, 1992. gada septembris, 60.
lpp.
Atrodas Priekuļu mežā.
Apbedīti lielinieku noslepkavotie nacionālie partizāni. 1992. gadā apbedījumu vietu atradusi un iezīmējusi Latvijas Daugavas vanagu Cēsu nodaļa. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Avots: Daugavas Vanagi. Vēstnesis, Nr. 5, 1992. gada augusts, 62. lpp.
Atrodas netālu no Vaives dzirnavām ceļa malā.
1944. gadā apbedīts kāds latviešu leģionārs. 1992. gadā apbedījumu iezīmējusi Latvijas Daugavas vanagu Cēsu nodaļa. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Avots: Daugavas Vanagi. Vēstnesis, Nr. 5, 1992. gada augusts, 62.
lpp.
Atrodas Pie Kaives muižas.
1944. gadā apbedīti 94 kritušie vācu armijas karavīri, tajā skaitā aptuveni 20 latvieši. Komunistiskās okupācijas laikā uz daļas no apbedījumiem uzcelta ēka. Par apbedījumu vietas pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Avoti: Daugavas Vanagi. Vēstnesis, Nr. 5, 1992. gada augusts, 62.
lpp.; Diena, Nr. 129, 16.07.1992.
Atrodas blakus Cēsu Pilsētas (Vācu) kapiem.
Otrā pasaules kara laikā apbedīti 200 līdz 300 vācu un latviešu karavīri, kas pamatā miruši no ievainojumiem. Komunistiskās okupācijas laikā virs apbedījumiem ierīkoja volejbola laukumu. 1992. gadā brāļu kapus sakopa Latvijas Daugavas vanagu Cēsu nodaļa, kas uzstādīja masīvu, betona pamatnē iestiprinātu koka krustu. Par apbedījumu pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Avoti: Daugavas Vanagi. Vēstnesis, Nr. 5, 1992. gada augusts, 62. lpp.; Diena, Nr. 129, 16.07.1992.
Atrodas Bārtas pagasta Krūtes ciemā Liepu kapos.
Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jēkabs Ķeiris. Pie kapa uzstādīta melnā granītā darināta tipveida piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:
LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS CĪŅU
DALĪBNIEKS,
LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA
KAVALIERIS
JĒKABS ĶEIRIS
1897.–1965.
Vēsturiska atkāpe. Jēkabs Ķeiris (Ķeire) dzimis 1897. gada 4. oktobrī Liepājā. Pilsētas skolas izglītība. Strādnieks.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada martā Liepājā, Latviešu atsevišķās (Baloža) brigādes 3. atsevišķā (studentu) bataljona sastāvā piedalījies Rīgas atbrīvošanā no lieliniekiem, vēlāk kaujās Latgalē un cīņās pret bermontiešiem. Paaugstināts par seržantu.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 22. maijā pie Piņķu baznīcas kareivis Ķeiris “zem spēcīgas uguns apgāja pretinieka spārnu un ar labi mērķētu uguni sacēla tā rindās apjukumu, tā atvieglodams mūsējiem izdevību iegūt 2 smagos lielgabalus, ložmetējus u.c. karamateriālus”.
Atvaļināts 1921. gada 10. martā. 1924. gada 1. janvārī iestājies robežsardzes dienestā, uzraugs Liepājas apriņķī, pēc tam robežsardzes posteņa priekšnieks Duntē Valmieras apriņķī.
No 1935. gada aprīļa līdz 1940. gada 1. decembrim Robežsargu brigādes 6. atsevišķās rotas uzraugs Vaiņodē. 1938. gadā paaugstināts par virsnieka vietnieku. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 1. pakāpes godazīmi. No 1940. līdz 1944. gadam dzīvojis Bārtas pagasta “Zeltiņos”.
1944. gada augustā, tuvojoties lieliniekiem, devies bēgļu gaitās uz Vāciju.
1945. gada rudenī atgriezies okupētajā Latvijā. 1949. gada maijā izsūtīts uz PSRS teritoriju, Omskas apgabalu. 1955. gada septembrī atgriezies Latvijā. Strādājis tā dēvētajā vietējā kolhozā (kolektīvajā saimniecībā). No 1958. gada meitas apgādībā. Miris 1965. gada 9. jūnijā.
Jēkaba Ķeira vārds iegravēts vienā no piemiņas stēlā, kas uzstādīta Grobiņā ar kādreizējo novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.), kā arī vienā no stēlām Liepājas Lāčplēša dārzā, kas uzstādītas ar pilsētu saistītajiem ordeņa kavalieriem (sk.).
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 282.
lpp.; Cemety.lv.
