Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos.
Ģimenes kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Kantāns. Pie kapa uzstādīta granītā darināta kopīga piemiņas plāksne Kantāniem un Miezīšiem. Tajā iekalts arī P. Kantāna vārds. Nekādas norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. Viņa vārds nav minēts arī nevienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.).
Vēsturiska atkāpe. Pēteris Kantāns dzimis 1896. gada 24. aprīlī Ābeļu pagastā. Pagastskolas izglītība. Zemkopis Gārsenes pagastā.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada augustā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 70. Režicas kājnieku pulkā, piedalījies kaujās Daugavpils frontē. 1916. gadā kontuzēts.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 28. maijā, Vidzemes artilērijas pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem, paaugstināts par kaprāli.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 13.–14. novembrī Rīgas apkaimē pie Tīriņmuižas Kantāns “brīvprātīgi devas izlūkgājienā pa Jelgavas šoseju un, neskatoties uz vairākām apšaudēm, ieguva svarīgas ziņas, atņēma bermontiešiem telefona aparātus un 8 verstis garu telefona kabeli, tā sekmēdams ienaidnieka pretuzbrukuma atsišanu”.
Pēc atvaļināšanas 1922. gadā dzīvojis Rīgā, važonis. Piešķirta jaunsaimniecība Gārsenes pagasta “Kalniņos”. Par turpmāko dzīves gaitu ziņu trūkst. Miris 1982. gada 19. jūnijā.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 234.
lpp.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru