Atrodas Piedrujas pagastā Lupandu mežā.
Atklāta 1. Dagdas robežsargu bataljona 1. rotas 1. vada 2. sardzes vietā.
Piemiņas vietu izveidojusi Robežsargu dzimtas kopa sadarbībā ar Valsts robežsardzi.
Avots: Austrumu robežas sardzē: Noziegums Masļenkos 1940. gada 15. jūnija
rītā. Rīga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, 2025. 45. lpp.
Atrodas Piedrujas pagasta Koškovcos.
Atklāta pie 1. Dagdas robežsargu bataljona 1. rotas bijušā ēku kompleksa.
Piemiņas vietu izveidojusi Robežsargu dzimtas kopa sadarbībā ar Valsts robežsardzi.
Avots: Austrumu robežas sardzē: Noziegums Masļenkos 1940. gada 15.
jūnija rītā. Rīga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, 2025. 45. lpp.
Atrodas Piedrujas pagasta Kuļbovā.
Atklāta pie 1. Dagdas robežsargu bataljona 1. rotas bijušā ēku kompleksa.
Piemiņas vietu izveidojusi Robežsargu dzimtas kopa sadarbībā ar Valsts robežsardzi.
Avots: Austrumu robežas sardzē: Noziegums Masļenkos 1940. gada 15.
jūnija rītā. Rīga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, 2025. 45. lpp.
Atrodas Indrā Skolas ielā 1 pie bijušās pamatskolas.
Atklāta 2000. gada 9. oktobrī. Metāla plāksnē iegravēts teksts un divās slejās izkārtoti lielinieku koncentrācijas nometnēs bojāgājušo robežsargu vārdi:
1. Okrašinskis Aleksandrs
2. Seržāns Verners-Alfons
3. Irbenieks-Točs Arturs
4. Kļešniks Aleksandrs
5. Martinsons Arnolds
6. Lapsa Jānis-Olafs
7. Bahšteters Alfreds
8. Švarcs Voldemārs
9. Laurinovičs Jānis
10. Stupausis Kārlis
11. Ginevičs Viktors
12. Mateisons Jānis
13. Ziemelis Pēteris
14. Kučers Augusts
15. Bremze Augusts
16. Poikāns Pēteris
17. Ozoliņš Pēteris
18. Vanags Donāts
19. Jaunzems Oto
20. Ligers Arvīds
21. Girvičs Jāzeps
22. Leske Eižens
23. Grišāns Jānis
24. Zīverts Jānis
Piemiņas plāksni uzstādījusi Robežsargu dzimtas kopa sadarbībā ar Valsts robežsardzi.
Avots: Austrumu robežas sardzē: Noziegums Masļenkos 1940. gada 15.
jūnija rītā. Rīga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, 2025. 46.-47. lpp.
Atrodas Indrā Rīgas ielā 3. GPS 55.87562, 27.54017
Atklāta pie 1. Dagdas robežsargu bataljona 1. rotas bijušās mītnes. Metāla plāksnē iegravēts teksts:
ŠEIT INDRĀ LĪDZ 1940. GADA
9. OKTOBRIM BIJA 1. DAGDAS ROBEŽSARGU
BATALJONA 1. ROTA, KURAS KOMANDIERIS
KAPTEINIS JĀNIS BIRMBAUMS,
RAKSTVEDIS SERŽANTS ARVĪDS LIĢERIS,
10. SARDZES PRIEKŠNIEKS JĀNIS LAVRINOVIČS
UN DAUDZI CITI ROBEŽSARGI GĀJUŠI BOJĀ
GULAGA NĀVES NOMETNĒS.
ATCERIES! LATVIJAS ROBEŽA IR SVĒTA!
Piemiņas plāksni uzstādījusi Robežsargu dzimtas kopa sadarbībā ar Valsts robežsardzi.
Avoti: Austrumu robežas sardzē: Noziegums Masļenkos 1940. gada 15. jūnija
rītā. Rīga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, 2025. 46. lpp.;
latvijaspieminekli.lv.
Atrodas Robežnieku pagasta Nauļānos.
Atklāta pie 1. Dagdas robežsargu bataljona štāba bijušā ēku kompleksa.
Piemiņas vietu izveidojusi Robežsargu dzimtas kopa sadarbībā ar Valsts robežsardzi.
Avots: Austrumu robežas sardzē: Noziegums Masļenkos 1940. gada 15.
jūnija rītā. Rīga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, 2025. 45. lpp.
Atrodas Ķepovas pagasta Vorzovā.
Atklāta 1. Dagdas robežsargu bataljona 2. rotas 2. vada 6. sardzes vietā.
Piemiņas vietu izveidojusi Robežsargu dzimtas kopa sadarbībā ar Valsts robežsardzi.
Avots: Austrumu robežas sardzē: Noziegums Masļenkos 1940. gada 15.
jūnija rītā. Rīga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, 2025. 45. lpp.
Atrodas Ķepovas pagasta Misņikovā.
Atklāta 1993. gadā 1. Dagdas robežsargu bataljona 2. rotas 3. vada 7. sardzes vietā.
Piemiņas vietu izveidojusi Robežsargu dzimtas kopa sadarbībā ar Valsts robežsardzi.
Avots: Austrumu robežas sardzē: Noziegums Masļenkos 1940. gada 15.
jūnija rītā. Rīga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, 2025. 29., 45. lpp.
Atrodas Turaidas kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Ozols. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. Pēteris Ozols dzimis 1896. gada 18. decembrī Turaidas pagastā zemkopja ģimenē.
Pirmā pasaules kara laikā pusotru gadu dienējis 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. 1917. gada 20. augustā ievainots; apbalvots ar Jura krustu.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 12. oktobrī Siguldā, kā 5. Cēsu kājnieku pulka ložmetēju rotas nodaļas komandieris piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem, paaugstināts par seržantu.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka naktī uz 1920. gada 9. jūniju Latgalē pie Baltinas un Sierinas sādžām kaprālis Ozols “virzījās pa priekšu mūsu ķēdei, izpostīja ienaidnieka telefona līniju, nedodot tam iespēju izsaukt papildspēkus, kā arī sekmēja divu lielgabalu un ložmetēju iegūšanu”.
Atvaļināts 1921. gada 8. martā. Piešķirta jaunsaimniecība Turaidas pagasta “Viesturos”. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā iestājies tā dēvētajā vietējā kolhozā (kopsaimniecībā). Miris 1961. gada 23. jūnijā.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 382.
lpp.
Atrodas Inčukalna Vecajos kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Ozols. Pie kapa uzstādīta neregulāras formas piemiņas plāksne. Norādes par Jāņa Ozola apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav.
Vēsturiska atkāpe. Jānis Ozols dzimis 1899. gada 15. augustā Kauguru pagastā. Draudzes skolas izglītība. Dzīvojis Rīgā, elektromehāniķis.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 5. jūnijā, piedalījies visās Vidzemes artilērijas pulka kaujās kā telefonists, paaugstināts par virsseržantu.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 4. februārī Latgalē kaujā pie Stāšu sādžas aiz Višgorodas (Augšpils), “kad ienaidnieka pārspēks draudēja mūsējos ielenkt, [seržants] Ozols stiprā ugunī nodibināja un uzturēja sakarus starp bateriju un kājnieku daļām, tā dodams iespēju ar artilērijas uguns atbalstu likvidēt kritisko situāciju un piespiest ienaidnieku bēgt”.
Atvaļināts 1926. gadā. Dzīvojis Inčukalna pagasta “Bieriņos”. Veikalvedis pārdevējs.
Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1944. gada rudenī apcietināts. 1945. gada 11. jūnijā tā dēvētās LPSR IeTK karaspēka kara tribunāls notiesāja Ozolu uz 15 gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. Atbrīvots 1955. gada 23. decembrī no “Vorkutlaga”. Dzīvojis Inčukalna pagastā, kalpotājs. Miris 1972. gada 5. novembrī Jelgavā.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 380.
lpp.; Cemety.lv.
Atrodas Mazsalacas kapos.
Kureļu dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Ozols. Pie kapa uzstādīta piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts:
JĀNIS OZOLS
1896. 15. VI – 1978. 6. XI
MATILDE OZOLA
1896. 13. IX – 1988. 21. VI
Norādes par Jāņa Ozola apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav.
Vēsturiska atkāpe. Jānis Ozols dzimis 1896. gada 15. jūnijā Mazsalacas pagastā. Pagastskolas izglītība.
Pirmā pasaules kara laikā iesaukts Krievijas armijā, ieskaitīts Maskavas leibgvardes pulkā, no 1916. gada maija dienējis 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk – pulkā). Apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. Armiju atstājis 1917. gada augustā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 16. februārī, iepriekš no 1. februāra dienējis igauņu partizānu pulkā. Ieskaitīts Valmieras apriņķa komandantūras komandā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem Ziemeļvidzemē.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 17. martā pie Rūjienas Sedvaku mājām lielinieku uzbrukuma laikā kareivis Ozols “ar sevišķu drosmi palīdzēja šo uzbrukumu atsist”.
Atvaļināts 1921. gada 25. februārī. Zemkopis Mazsalacas pagasta “Ziediņos”.
Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1945. gadā apcietināts. Pamatojoties uz KPFSR 58. panta 1. daļas a) punktu, “par dzimtenes nodevību” notiesāts uz septiņu gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. Sodu izcietis nometnē Ņižņijtagilā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā. Atbrīvots 1951. gadā, nosūtīts nometinājumā uz Tomskas apgabalu.
1957. gada 27. augustā atgriezies Latvijā. Dzīvojis Skaņkalnes pagastā, strādājis tā dēvētajā kolhozā (kopsaimniecībā) “Mazsalaca”. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1978. gada 6. novembrī Mazsalacā. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biogrāfiskajā vārdnīcā, domājams, kļūdaini kā nāves datums norādīts 1. jūlijs.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 379. lpp.; Cemety.lv.
Atrodas Madlienas kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Rūdolfs Ozoliņš. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. Rūdolfs Ozoliņš dzimis 1896. gada 13. janvārī Skrīveru pagastā. Studējis lauksaimniecības un mežkopības institūtā Pēterburgā.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, beidzis Irkutskas praporščiku skolu. Piedalījies vairākās kaujās Vācijas un Austrijas frontē. Apbalvots ar Jura krustu, Annas ordeņa III šķiru un Staņislava ordeņa III šķiru.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi kā viens no pirmajiem 1918. gada novembrī, ieskaitīts instruktoru rezervē (vēlāk Neatkarības rota). Kurzemē iecelts par Durbes komandantu. Pēc Rīgas atbrīvošanas no lieliniekiem pārcelts uz 2.(5.) Cēsu kājnieku pulku, kura sastāvā piedalījies cīņās pret landesvēru, bermontiešiem un lieliniekiem. Paaugstināts par kapteini. 1920. gada maijā iecelts par bataljona komandieri.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 30. aprīlī Latgales frontē Ozoliņš, “brīvprātīgi vadīdams izlūku grupu, kam bija uzdots sagūstīt ienaidnieka artilēriju aiz Zilupes, uzdūries ienaidnieka posteņiem, ielauzās nocietinātajā Prigorodkrasnojes sādžā un ieņēma to, ieguva 3 ložmetējus u.c. trofejas, kā arī saņēma gūstekņus”.
Atvaļināts 1921. gada aprīlī. Kādu laiku Jaunjelgavas apriņķa priekšnieka palīgs. Miris ar tuberkulozi 1923. gada 19. jūlijā.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 378.
lpp.
Atrodas Svētes pagasta Kalnanšu kapos.
Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kristaps Ozoliņš. Par viņa apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni norādes nav. Kārļa Ozoliņa vārds tomēr iegravēts vienā no piemiņas stēlām, kas uzstādītas Jelgavas Meža kapos pilsētā nu novadā dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).
Vēsturiska atkāpe. Kristaps Ozoliņš dzimis 1897. gada 2. decembrī Platones pagastā. Strādnieks.
Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada jūnijā iesaukts Krievijas armijā, līdz 1918. gada janvārim dienējis Rezerves latviešu strēlnieku pulkā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 15. oktobrī, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 20. janvārī Latgalē pie Laisingmuižas kareivis Ozoliņš “kā nodaļas komandieris pēc paša ierosmes uzbruka muižā esošajam ienaidniekam un sagūstīja 12 sarkanarmiešus”.
Atvaļināts 1921. gada 25. februārī. Laukstrādnieks Priekuļu un Drustu pagastos, pēc tam zemkopis Jēkabnieku pagasta “Vairogos”. Miris 1947. gada 11. oktobrī.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 376.-377.
lpp.; Cemety.lv.
Atrodas Liezēres kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Ozoliņš. Par pabedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. Kārlis Ozoliņš dzimis 1901. gada 20. augustā Jaunpiebalgas pagasta Mācītājmuižā. Beidzis septiņas klases Tērbatas Aleksandra ģimnāzijā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 6. jūnijā Liezēres komandantūrā un cīnījies pret lieliniekiem Lubānas un Cesvaines mežos. Vēlāk ieskaitīts Kara skolā un kā kadets piedalījies cīņās pret bermontiešiem pie Rīgas un Zemgalē.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 17. un 18. novembrī kaujā pie Vareļu mājām uz Lielupes krasta Ozoliņš kā nodaļas komandieris “zem ienaidnieka uguns pirmais ielauzās pretinieka ierakumos, atkāpšanās brīdī tika smagi ievainots, taču turpināja cīņu, tā dodams savējiem iespēju kaujas kārtībā atkāpties”.
Tā paša gada decembrī apbalvots arī ar Francijas Kara atzinības medaļu. 1921. gadā paaugstināts par leitnantu. Pēc tam dienējis robežsargos, artilērijā, beidzot 5. Cēsu kājnieku pulkā.
1924. gada decembrī slimības dēļ atvaļināts. Kādu laiku nodarbojies ar zemkopību Liezēres pagastā, vēlāk iestājies policijā un dienējis par vecāko policijas kārtībnieku Madonā. 1929. gada 28. jūnijā izdarījis pašnāvību.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 376.
lpp.
Atrodas Madlienas kapos.
Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Ozoliņš. Nekādas norādes par viņa apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav, tomēr Kārļa Ozoliņa vārds iegravēts vienā no Tukumā uzstādītajām piemiņas stēlām ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).
Vēsturiska atkāpe. Kārlis Ozoliņš dzimis 1895. gada 7. decembrī Sēmes pagastā. Laukstrādnieks.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis Preobraženskas gvardes pulkā. Kaujās pret vāciešiem 1916. gadā pie Koveļas ievainots.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 5. maijā, dienējis Atsevišķās latviešu (Baloža) brigādes 2. Cēsu bataljonā, vēlākajā 2. Ventspils kājnieku pulkā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem, paaugstināts par seržantu.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 21. jūlijā Latgalē pie Steķu sādžas kaprālis Ozoliņš “kopā ar izlūku komandu nokļuvis pretinieka ielenkumā, izlauzās cauri lielinieku ķēdēm, saņēma divus gūstekņus, pēc tam pretuzbrukumā ienaidniekus izklīdināja un ieguva ziņas par tā dislokāciju.
Atvaļināts 1921. gada 26. februārī. Dzīvojis Rīgā, dzelzceļnieks - vilcienu sastādītājs. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā pensionārs, Miris 1957. gada 22. decembrī Rīgā.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 376.
lpp.; Cemety.lv.
Atrodas Vecsaules pagasta Leriķu kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Juris Ozoliņš. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. Juris Ozoliņš dzimis 1893. gada 1. aprīlī Vecsaules pagastā zemkopja ģimenē.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 20. mortīru artilērijas divizionā, pēc tam 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulkā. Kaujā pie Ložmetējkalna kontuzēts.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 22. maijā Stelpē, sākumā dienējis Bauskas brīvprātīgo bataljonā, pēc tam 3. Jelgavas kājnieku pulkā. Cīnījies Latgales frontē, paaugstināts par kaprāli.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 3. janvārī Latgalē pie Nīcgales uzbrukumā ienaidnieka bruņuvilcienam dižkareivis Ozoliņš “ar sevišķu drosmi metās triecienā un piespieda vilciena mašīnistu to apturēt, kā rezultātā mūsu rokās krita vilciens kaujas gatavībā”.
Atvaļināts 1921. gada janvārī. Jaunsaimnieks Vecsaules pagasta “Ozolkalnos”. Miris 1944. gada augustā.
Jura Ozoliņa vārds iegravēts vienā no Bauskā uzstādītajām piemiņas stēlām ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 375. lpp.; timenote.info/lv.
Atrodas Rūjienas Skudrītes kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Rihards Ozers. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. Rihards Ozers dzimis 1893. gada 14. oktobrī Ķoņu pagasta Brākšu mājās zemkopja ģimenē. Beidzis Rūjienas draudzes skolu. Zemkopis.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada oktobrī iesaukts Krievijas armijā, dienējis gvardes Semjonovas pulkā. Par nopelniem kaujās Besarābijā apbalvots ar Jura krusta IV šķiru.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 28. februārī, 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās līdz pat Neatkarības kara beigām, paaugstināts par virsseržantu.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 12. novembrī Zemgalē pie Stūres mājām nakts kaujā Ozers “kopā ar grupu kareivju izsita no šīm mājām tur nocietinājušos skaitā un apbruņojumā pārāko ienaidnieku”.
Atvaļināts 1921. gada februārī. Jaunsaimnieks Ķoņu pagasta “Putniņos”. Ķoņu pagasta aizsargu nodaļas dalībnieks. Dēls Edgars dienējis latviešu leģionā un 1945. gada 13. maijā Zlēkās nošauts kā karagūsteknis. Ozers strādājis tā dēvētajā vietējā kolhozā (kopsaimniecībā). Miris 1973. gada 14. oktobrī.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 373.-374.
lpp.
Atrodas Rūjienas Skudrītes kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Osis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. Pēteris Osis dzimis 1898. gada 26. decembrī toreizējā Idus pagastā. Pagastskolas izglītība.
Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada februārī iesaukts Krievijas armijā, līdz 1918. gada maijam dienējis 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 15. jūnijā, 6. Rīgas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās, paaugstināts par kaprāli.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. novembrī uzbrukumā Olainei Osis “pēc paša ierosmes no tuvas distances ar ložmetēju apšaudīja pretinieku, tā sekmēdams mūsējo uzbrukumu. Tika smagi ievainots, bet turpināja kauju, līdz zaudēja samaņu”.
Atvaļināts 1921. gada 31. martā. Lauksaimnieks kādreizējā Idus pagasta “Imantās”. Atkārtotās komunistiskās okupācijas lakā strādājis tā dēvētajā vietējā kolhozā (kopsaimniecībā), zirgkopis. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1985. gada 17. decembrī.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 372.
lpp.
Atrodas Madonas Lisaskalna kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Dāvids Osis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. Dāvids Augusts Osis dzimis 1880. gada 6. jūnijā Zaļenieku pagastā. Namdaris.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 1. jūnijā Jelgavā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem, ticis ievainots.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 22. novembrī Zemgalē uzbrukumā Smārdei dižkareivis Osis “brīvprātīgi devās pārgriezt drāšu aizžogus un uzdevumu izpildīja, lai gan tika smagi ievainots”.
Atvaļināts 1920. gada 22. martā. Dzīvojis Jelgavā, namdaris. Piešķirta jaunsaimniecība Lielvircavas pagasta “Jaunliepās”. 1931. gadā par kādu kriminālnoziegumu sodīts ar pusotra gada ieslodzījumu pārmācības namā, ordenis atņemts. Nodarbojies ar zemkopību savās mājās. Miris 1956. gadā.
Dāvida Oša vārds minēts vienā no piemiņas stēlām Jelgavas Meža kapos pilsētā un novadā dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 371.
lpp.
Atrodas Madonas Lisaskalna kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Opmanis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. Kārlis Opmanis dzimis 1892. gada 24. septembrī Lugažu pagastā. Vidējā izglītība, studējis dabaszinātnes.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada septembrī iesaukts Krievijas armijā, beidzis Vladimira karaskolu Petrogradā. Līdz 1917. gada maijam dienējis rezerves daļās, tad pārcelts uz latviešu strēlnieku formējumiem, kuros palicis līdz 1917. gada decembrim.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 28. februārī, dienējis Valkas apriņķa komandantūrā, vēlāk bijis Talsu apriņķa komandants. 1919. gada decembrī paaugstināts par kapteini.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 30. aprīlī, “kad lielinieki uzbruka Valkai un mēģināja pārtraukt dzelzceļa satiksmi starp Valku un Rūjienu, Opmanis kopā ar 45 kareivjiem atsita vairākkārtējus uzbrukumus Ērģemes stacijai, pēc tam devās prettriecienā un piespieda lieliniekus atkāpties pāri Rikandes upei; tālākajā uzbrukumā pie Zalāniešu mājām tika smagi ievainots.”
Atvaļināts 1920. gada 30. septembrī. Beidzis Latvijas Universitātes Matemātikas fakultāti, skolotājs Rīgas 28. pamatskolā, vēlāk 8. pamatskolas pārzinis. 1934. gada septembrī iecelts par Rīgas skolotāju institūta inspektoru. No 1938. gada līdz 1940. gadam Cēsu skolotāju institūta direktors. Pēc tam strādājis kā ģeogrāfijas skolotājs vairākās vispārizglītojošās skolās, pēdējā laikā Madonas vidusskolā. Sarakstījis vairākas mācību grāmatas un daudzus rakstus par dabaszinībām. Piešķirta jaunsaimniecība Zūru pagasta Leču muižā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Miris 1951. gada 11. septembrī.
Kārļa Opmaņa vārds minēts vienā no Valkā uzstādītajām piemiņas stēlām ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.), kā arī Talsos izveidotajā piemiņas vietā ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 371.
lpp.; Grūbe, A. Kārlis Opmans – Talsu komandants ar pedagoga izglītību. Historia.lv,
17.12.2022.; timenote.info/lv.
Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos.
Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jūlijs Olle-Oliņš. Uzstādīts kopīgs granīta piemineklis. Norādes par Jūlija Olles-Oliņa apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav.
Viņa vārds tomēr minēts vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.), kā arī vienā no stēlām Jelgavas Meža kapos pilsētā un novadā dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).
Vēsturiska atkāpe. Jūlijs Olle-Oliņš dzimis 1889. gada 27. septembrī Jelgavā. Reālskolas izglītība.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada septembrī brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis 1. rezerves artilērijas brigādē, vēlāk pārcelts uz 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulku. Ziemassvētku kauju laikā 1. latv. strēlnieku brigādes sakaru nodaļas komandieris. Apbalvots ar Jura medaļas IV šķiru un Jura krusta IV šķiru, 1917. gadā paaugstināts par kornetu.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 18. novembrī, piedalījies cīņās pret lieliniekiem kā 1. kavalērijas diviziona operatīvais adjutants. Pēc tam rotas komandieris Armijas virspavēlnieka štābā.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gadā 9. oktobrī virsleitnants Olle-Oliņš, “būdams Rīgā atvaļinājumā, pēc savas ierosmes saformēja no štāba darbiniekiem u.c. karavīriem nelielu vienību un nocietinājās Daugavmalā pie sarkanajiem spīķeriem. Neraugoties uz pretinieka pārspēku un stipro artilērijas uguni, noturējās līdz 11. oktobrim, kad tika nomainīts”.
1921. gadā paaugstināts par kapteini un pārcelts uz Apsardzības ministrijas Kredītu un budžetu pārvaldi, piedalījies Armijas ekonomiskā veikala organizēšanā. 1928. gadā pārcelts uz 2. Ventspils kājnieku pulku un veselības stāvokļa dēļ atvaļināts.
Strādājis Finanšu ministrijā par Valūtas komisijas biroja vadītāja palīgu, no 1933. gada Importa regulēšanas komisijas loceklis.
1934. gadā pārgājis darbā uz Rīgas pilsētas Uzņēmumu nodaļu, materiālu nozares kantori, vēlāk strādājis Satiksmes pārvaldē. Otrā pasaules kara laikā ielu dzelzceļa biļešu un statistikas nodaļas vadītājs Rīgas pilsētas valdē. Piešķirta jaunsaimniecība Doles muižā, apbūves gabals Rīgas Jūrmalā, dzīvojis Rīgā. Miris 1968. gada 27. februārī.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 370.
lpp.; Cemety.lv.
Atrodas Jaunraunas kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Norvelis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. Jānis Kārlis Roberts Norvelis dzimis 1896. gada 3. martā Jaunraunas pagasta “Kārkļakalnos”.
1915. gada 8. augustā iesaukts Krievijas armijā, dienējis leibgvardes Preobraženskas pulkā. 1917. gada maijā pārcelts uz 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulku, no 1917. gada 28. jūlija dienējis Sibīrijas atsevišķajā artilērijas divizionā. 1918. gada februārī kritis vācu gūstā, no tā izbēdzis.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 14. oktobrī, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 1. decembrī Lietuvā pie Lackavas ciema kaprālis Norvelis “pārcēlās pāri Vadakstes upei, ielauzās ienaidnieka aizmugurē un straujā triecienā izraisīja apjukumu, kā rezultātā tika iegūti 11 smagie ložmetēji u.c. trofejas”.
Atvaļināts 1921. gada 1. martā. Lauksaimnieks Jaunraunas pagasta “Norveļos”. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā laukstrādnieks tā dēvētajā vietējā kolhozā (kopsaimniecībā) “Arājs”. Miris 1960. gada 3. janvārī.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 367.
lpp.; timenote.info.lv.
