Atrodas Rīgā pie Vīķu kroga.
1938. gada 21. aprīlī, ievadot mežu dienas, vietā, kur 1919. gada 3. novembrī pretuzbrukuma laikā bermontiešiem smagus zaudējumus cieta 8. Daugavpils kājnieku pulks, tika stādīta piemiņas birzs – 31 bērzs un 109 egles, kas attiecīgi simbolizēja kritušos sešus virsniekus, 25 kareivjus un instruktorus, kā arī 109 ievainotos.
Šajā vietā bija plānots uzstādīt arī granīta piemiņas zīmi. Taču līdz komunistiskajai okupācijai paspēja izveidot tikai apļveida zemes uzbērumu un ielikt piemiņas zīmes pamatus, kā arī izveidot divus plienakmens kāpņu posmus (divi un četri pakāpieni), kas veda pie iecerētā pieminekļa.
Piemiņas vieta tikusi sakopta 2009. gada 5. septembra talkā, kad Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji uzstādīja koka piemiņas plāksni, kurā zem 8. Daugavpils kājnieku pulka krūšu nozīmes attēlojuma iegrebts teksts:
PAR LATVIJU
1919. gada 3. novembrī kritušo un ievainoto
8. Daugavpils kājnieku pulka karavīru piemiņai
Piemiņas plāksne uzstādīta
par NBS apvienotā štāba personāla ziedojumiem
Kopš 2009. gada talkas piemiņas vietas sakopšanai, piedaloties Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba personālam un Zemessardzes 1. Rīgas brigādes karavīriem, notiek regulāri.
2023. gadā līdz praktiskai realizācijai beidzot nonāca arī atvaļinātā ģenerālmajora Jura Zeibārta vadītās 8. Daugavpils kājnieku pulka karavīru – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru – pēcteču iniciatīvas grupas iecere piemiņas vietā uzstādīt paliekošā materiālā veidotu pieminekli, jo 3. marta sēdē Rīgas domes Pieminekļu padome pieņēma lēmumu atbalstīt “piemiņas vietas izveides pabeigšanu”.
Pieminekļa veidošanu uzticēja tēlniekam Paulam Jaunzemam, kura izstrādāto pieminekļa metu apstiprināja arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP). Savukārt Rīgas dome piekrita sniegt finansiālo atbalstu pieminekļa uzstādīšanai.
2024. gadā Zemessardzes 1. Rīgas brigādes karavīri pilnībā sakopa piemiņas vietas teritoriju, un Rīgas pieminekļu aģentūra atjaunoja kāpnes, kā arī uzstādīja informatīvo stendu.
2025. gada pavasarī, kad no Spānijas tika atgādāts pieminekļa darināšanai nepieciešamais
granīts, akmens apstrādes uzņēmuma Ulle darbnīcā Lejupes ielā 4 tika uzsākta tā
kalšana.
Piemineklis atklāts 2025. gada 11. maijā. Tas sastāv no astoņstūra kolonnas, uz kuras novietots ausekļa formā veidotās 8. Daugavpils krūšu nozīmes atveidojums.
Kolonas priekšpusē iekalts teksts:
8. DAUGAVPILS
KĀJNIEKU PULKA
CĪNĪTĀJU PIEMIŅAI
1919. 3. XI
Piemiņas vietas iekārtošanas projektu izstrādājis arhitekts Juris Poga.
Pa labi no pieminekļa pirms pakāpieniem, kas ved pie pieminekļa, novietotajā
informatīvajā stendā līdz ar kaujas aprakstu un piemiņas vietas izveides īsu
vēsturi, ir to 8. Daugavpils kājnieku pulka un 9. Rēzeknes kājnieku pulka
karavīru saraksts, kas par dalību kaujā pie Vīķu kroga apbalvoti ar Lāčplēša
Kara ordeni, kā arī to abu pulku karavīru saraksts, kas šajā kaujā krituši.
Kritušo karavīru sarakstā minēti 32 8. Daugavpils kājnieku pulka un deviņi 9. Rēzeknes kājnieku pulka karavīri:
I 8. Daugavpils kājnieku pulks: 1) leitnants Gustavs (Augusts) Balodis; 2) kareivis Fricis Bekmans; 3) virsseržants Ludvigs Blaksons; 4) kareivis Andrejs Bisenieks; 5) kareivis Jēkabs Brūns; 6) seržants Ernests Celmiņš; 7) kareivis Jēkabs Celmiņš; 8) kareivis Pēteris Doļģis; 9) kareivis Augusts Feizaks; 10) kareivis Oskars Graudiņš; 11) leitnants Leo Grīners; 12) seržants Fricis Jansons; 13) kapteinis Arvīds Kacens; 14) kareivis Aleksandrs Kukruss; 15) kareivis Fricis Nordmanis; 16) kareivis Vilis Ozols; 17) kareivis Ignats Poškins; 18) kareivis Jūlijs Potseps; 19) kareivis Žanis Reinfelds; 20) leitnants Hermanis Riekstiņš; 21) kareivis Jēkabs Rubecis; 22) kareivis Ģirts Sacenieks; 23) kareivis Kārlis Smildziņš; 24) kareivis Pēteris Strausis; 25) kaprālis Jānis Šniders; 26) kareivis Jāzeps Štolcers; 27) seržants Jānis Treiģis; 28) kareivis Vilhelms Uzkalns; 29) kareivis Pēteris Veite; 30) leitnants Kārlis Vilmanis; 31) kareivis Jēkabs Zirnis; 32) kareivis Jānis Žvinguls.
II 9. Rēzeknes kājnieku pulks: 1) kareivis Jānis Beikerts; 2) kareivis Teodors Eidiņš; 3) kareivis Jānis Griņģe; 4) kaprālis Voldemārs Mežaraups; 5) kareivis Mārtiņš Nīcmanis; 6) seržants Teodors Rīkše; 7) kareivis Mārtiņš Skaliņš; 8) kareivis Andrejs Upīts; 9) seržants Sergejs Zatravkins.
No 2010. gada 7. maija piemiņas vieta iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta (pieminekļa aizsardzības uzskaites numurs 8734).
Papildināts: 12.05.2025.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 245. lpp.; LETA, 04.03.2023.; Latvijas Avīze, 09.08.2024.; LSM.lv, 11.05.2025.; Informācijas sistēma “Mantojums”.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru