Atrodas Rūjienas Skudrītes kapos. GPS 57.884142, 25.364866
Apbedīts 7. Siguldas kājnieku pulka leitnants Jānis Miglavs, miris no ievainojumiem 1919. gada 13. oktobrī.
Vēsturiska atkāpe. Jānis Miglavs dzimis 1895. gada 19.decembrī (7. decembrī pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila) toreizējā Valmieras apriņķa Ternejas pagasta “Namniekos” saimnieka Jāņa Miglava ģimenē. Sācis mācības Pērnavas Aleksandra ģimnāzijā, mācības turpinājis Veravā, Permā, Jekaterinoburgā, līdz beidzot 1918. gadā pabeidzis uz Tērbatu (Tartu) evakuēto Rīgas pilsētas ģimnāziju. Tā paša gada pavasarī iestājies Tērbatas universitātes medicīnas fakultātē, kur studējis līdz 1919. g. 10. janvārim.
1919. gada pavasarī iestājies latviešu–igauņu partizāņu grupā Ziemeļvidzemē, kuras sastāvā ieskaitīts Igaunijas armijas 6. kājnieku pulkā, 1. maijā pie Rūjienas ievainots. 1919. jūnijā pārgājis uz dienestu Latvijas armijā, ieskaitīts Rīgas Jaunformējamajos spēkos, vēlāk – 7. Siguldas kājnieku pulkā, kur ieskaitīts 7. rotā. Bermonta uzbrukuma laikā, atrodoties Rīgas Daugavmalas pozīcijās, 1919. gada 12. oktobrī smagi ievainots, miris nākamās dienas rītā Rīgas 1. slimnīcā.
Jāņa Miglava vārds minēts piemiņas plāksnē Latvijas Universitātes Mazajā aulā Latvijas Neatkarības karā kritušajiem studentiem (sk.), piemiņas plāksnē Rūjienas baznīcā Pirmajā pasaules karā un Neatkarības karā kritušajiem Ziemeļu draudzes locekļiem (sk.) un piemiņas plāksnē Alūksnē kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem (sk.).
Papildināts: 08.05.2025.
Avoti: Lismanis II; Jēkabsons, Ē. Latvijas armijas virsnieka Jāņa
Rubeņa liecība par Latvijas Neatkarības kara cīņām 1919.-1920. gadā. Latvijas
Arhīvi, Nr. 1, 2007. gads, 43.-72. lpp > 69. lpp.; Universitas,
Nr. 13, 15.11.1933. 215. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru