Atrodas Lielajos kapos.
Dzimtas kapos apglabāts 8. Daugavpils kājnieku pulka virsleitnants Alfons Graudiņš.
Uz kapa uzstādīts kopīgs, pelēkā granītā darināts dzimtas piemineklis.
Piemineklī iekalts teksts:
Esi uzticīgs līdz nāvei.
Dr. VILIS GRAUDIŅŠ
21/IX 1866 – 22/III 1922
Virsleitnants
stud. ing. ALFONS GRAUDIŅŠ
24/V 1896 – 9/X 1919
Uz ežiņas galvu liku,
sargāt savu tēvu zemi.
Pieminekļa cokolā iekalts teksts:
ELIZE GRAUDIŅŠ
dz. Kikkans
27/XII 1874 – 9/IX 1930
Mīlestība nekad nebeidzas.
Piemineklī iestrādāts bronzas cilnis ar Alfona Graudiņa tēva portretu profilā.
Vēsturiska atkāpe. Alfonss Graudiņš dzimis 1896. gada 24. maijā (12. maijā pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila) Vecmuižas doktorātā, toreizējā Bauskas apriņķī, ārsta Viļa Graudiņa un Elīzas Graudiņas, dzimušas Kikānes, ģimenē. Bērnību pavadījis Aizbaikalā, kur viņa tēvs pārcēlies pēc Krievijas-Japānas kara. 1908. gadā nolicis iestāšanās eksāmenu Irkutskas ģimnāzijā, bet vecāku sūtīts apmeklē Valkas reālskolu. Gadu vēlāk pārgājis uz Verhņijudinskas ģimnāziju Aizbaikalā, ko beidzis 1914. gadā. Divus nākamos gadus studējis toreizējās Petrogradas ceļu inženieru institūtā, bet vasarās apceļojot Aizbaikālu un Mongoliju, sevišķi interesējoties par burjatu un mongoļu kultiem un arhitektūru.
1916. gada vasarā mobilizēts Krievijas armijā un iedalīts Caricinas studentu bataljonā, no turienes nosūtīts uz Irkutskas II junkuru skolu, ko beidzis 1917. gadā. Dienestu turpinājis 9. Sibīrijas rezerves strēlnieku pulkā, jūlijā pārcelts uz Minskas frontē esošo 26. Sibīrijas strēlnieku pulku un kā jaunākais virsnieks ieskaitīts ložmetēju rotā. 1918. gada janvārī demobilizēts, jūnijā atgriezies Rīgā un 7. oktobrī iestājies Baltijas tehniskās augstskolas inženierzinātņu nodaļā, kur studējis līdz 1919. gada janvārim.
1918. gada decembrī iestāties Pagaidu valdības bruņoto spēku Instruktoru rezervē (vēlāk Virsnieku rezerves rota, bet no 1919. gada 1. februāra – 1. Latvijas Neatkarības rota), piedalījies Kurzemes atbrīvošanā no lieliniekiem. Pēc Rīgas ieņemšanas Latviešu atsevišķās brigādes komandieris pulkvedis (vēlāk ģenerālis) Jānis Balodis uzdevis Graudiņam formēt V bataljona ložmetēju rotu. 1919. gada jūnijā paaugstināts par virsleitnantu, bet viņa saformētā rota ieskaitīta 8. Daugavpils kājnieku pulkā.
1919. gada 8. oktobrī, sākoties bermontiešu uzbrukumam Rīgai, Graudiņš uz
Jelgavas šosejas nāvīgi ievainots. Nākamajā dienā no gūtā ievainojuma miris
Rīgas Bērnu slimnīcā.
Graudiņa vārds iekalts arī Latvijas Neatkarības karā kritušajiem studentiem veltītajā piemiņas plāksnē Latvijas Universitātes Mazajā aulā (sk.).
Papildināts: 07.05.2025.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 247., 257. lpp.; Krīpens, A. Kalpaka bataljons un Baloža brigāde. [Sidneja: Arvīds Krīpens, 1963.] 191, 198. lpp.; Universitas, Nr. 13, 15.11.1933. 210.-211. lpp.; Jelgavnieks, Nr. 25, 1991. gada novembris, 4. lpp.; geni.com; timenote.info/lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru