Rīgas Pirmajos Meža kapos LKOK Jāņa Kreišmaņa individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Kreišmanis. Pie kapa uzstādīta neliela, baltā marmorā darināta piemiņas plāksne, kurā zem krusta zīmes iegravēts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA
KAVALIERIS
LTN. JĀNIS KREIŠMANIS
(KVELDE)
1873 - 1954 

Foto: 08.10.2019., Cemety.lv.

Vēsturiska atkāpe. Jānis Kreišmanis dzimis 1873. gada 29. jūlijā toreizējā Vilzēnu pagastā. Beidzis augstākos tirdzniecības kursus. Grāmatvedis grāmattirgotāju sabiedrībā “Kultūra” Pēterburgā. 

Pirmā pasaules kara laikā dienējis Krievijas armijas 309. Ovručas un 315. Gluhovas kājnieku pulkā, sapieru rotas komandieris. Piedalījies kaujās pie Peremišlas, paaugstināts par podporučiku. Atvaļināts 1917. gada decembrī. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 1. maijā, 6. Rīgas kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 23. novembrī leitnants Kreišamanis “ar savu vadu apsargāja Vecplatones muižu, neskatoties uz skaitliskā pārsvarā esošu bermontiešu bataljona uzbrukumu, niknā apšaudē vāciešus atsita un noturēja pozīcijas”. 

Atvaļināts 1920. gada 20. janvārī. Grāmatvedis Priekuļu lauksaimnieku skolā, vēlāk dzīvojis Rīgā, kantorists. Strādājis a/s “Bekona eksports”. Piešķirta jaunsaimniecība Svitenes pagastā Lielbērsteles muižā. 

1940. gadā mainījis uzvārdu uz “Kvelde”. Miris 1954. gada 23. maijā Rīgā. 

Jāņa Kreišmaņa vārds iegravēts Matīšu kapos uzstādītajā piemiņas stēlā ar pagastu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.). kā arī vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 265. lpp.; Cemety.lv.