Talsu Antiņu kapos LKOK Alberta Kleinberga individuāls apbedījums

Atrodas Talsu Antiņu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Alberts Kleinbergs. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Alberts Kleinbergs dzimis 1891. gada 13. februārī Dobeles pagasta “Rešņos” lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies privātā vidusskolā, izturējis valsts eksāmenus. Dzīvojis Dobelē, rakstvedis. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada decembrī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 185. atsevišķajā rezerves bataljonā. 1916. gada februārī komandēts uz 218. rezerves bataljonu Tiflisā (tagad Tbilisi). 1916. gada septembrī beidzis Dušeti praporščiku skolu, iegūstot praporščika pakāpi. Dienējis 246. rezerves pulkā, no novembra – 11. rezerves pulkā. 1917. gada februārī pārcelts uz 678. Šeksnas kājnieku pulku, no oktobra 532. Volokolamskas kājnieku pulka sastāvā atradies frontē Vitebskas guberņā. Tajā pašā mēnesī paaugstināts par podporučiku. Piedalījies kaujās līdz Krievijas armijas sabrukumam, bet pēc lielinieku apvērsuma 1917. decembrī armiju atstājis. Dzīvojis Ērģemes pagastā, bet 1918. gada aprīlī atgriezies dzimtajā Dobeles pagastā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 9. decembrī Rīgā virsleitnanta pakāpē, Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona Virsnieku rezerves (vēlāk Neatkarības) rotas sastāvā piedalījies kaujās pie Lielauces, Lēnes muižas un Skrundas. Dienestu turpinājis Liepājas Jaunformējamajos spēkos, Latviešu atsevišķās (Baloža) brigādes 2. Cēsu bataljonā. Pēc armijas pārorganizēšanas, rotas komandieris 2. Ventspils kājnieku pulkā. 1919. gada decembrī paaugstināts par kapteini. Piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem, ar savu rotu kā pirmais no pulka iegājis Rēzeknē. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 11. janvārī Latgalē kaujā pie Uborņiku sādžas Kleinbergs “atsita Sarkanās armijas 472. pulka uzbrukumu, pēc tam straujā pretuzbrukumā salauza ienaidnieka pretošanos un padzina to, turklāt sagūstīja lielinieku pulka komandieri, tā adjutantu, daudzus kareivjus, ieguva svarīgus dokumentus”. 

No 1920. gada marta līdz novembrim piekomentēts Iekšlietu ministrijai kā Pagastu aizsargu nodaļu Kurzemes apgabala instruktors. 

Pēc Neatkarības kara atgriezies 2. Ventspils kājnieku pulkā, rotas komandieris. 1923. gada janvārī pēc paša vēlēšanās atvaļināts. Lauksaimnieks tēva mājās. 1924. gada 10. decembrī atgriezies armijā, ieskaitīts 12. Bauskas kājnieku pulkā. 1927. gadā beidzis virsnieku kursus. 1928. gada maijā iecelts par 4. Zemgales divīzijas ložmetēju instruktoru rotas komandieri. 1933. gadā beidzis bataljona komandieru kursus. 1935. gadā paaugstināts par pulkvežleitnantu un iecelts par Armijas štāba rotas (no 1936. gada bataljona) komandieri. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV un V šķiru, kā arī ar Viestura ordeņa II šķiru ar šķēpiem. 

Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gada jūlijā pārcelts uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku, bataljona komandieris. 18. oktobrī atvaļināts. 

Nacistiskās okupācijas laikā no 1942. gada augusta 271. latviešu kārtības dienesta bataljona komandieris, vēlāk 279. bataljona komandieris, no 1943. gada augusta 1. Rīgas policijas pulka 2. bataljona komandieris. Kaujā pie Ņeščedra ezera Veļikije Luku apgabalā ievainots. 1944. gada februārī iecelts par 3. Cēsu policijas pulka komandieri. Pēc tam līdz 1945. gadam strādājis Talsu policijā. Apbalvots ar Vācijas Dzelzs krusta II šķiru un Vācijas Kara Nopelnu krusta II šķiru. 

Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1945. gada augustā Kurzemē apcietināts, 1946. gada martā piespriests desmit gadu ieslodzījums koncentrācijas nometnē PSRS. No ieslodzījuma atgriezies 1956. gadā, dzīvojis Slokā, vēlāk – Talsos. Gadījuma darbu strādnieks. Miris 1966. gada 13. jūnijā. 

Alberta Kleinberga vārds iegravēts vienā no plāksnēm, kas izvietotas piemiņas vietā ar Talsu novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem Talsu Valsts Ģimnāzijas dārzā (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 248. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 251.-252. lpp.