Olaines kapos LKOK Ernesta Ķeseļa individuāls apbedījums

Atrodas Olaines kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ernests Ķeselis (Kessels). Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pie kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne, kurā zem krusta zīmes iegravēts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
ERNESTS
ĶESELIS
1895 – 1962 

Foto: 05.06.2020., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Ernests Ķeselis dzimis 1895. gada 9. janvārī Rīgā. Beidzis tehnisko vidusskolu, sācis studēt tirdzniecību Rīgas Politehniskajā institūtā, strādājis par banku ierēdni Nižņijnovgorodā. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, tajā pašā gadā beidzis Orenburgas praporščiku skolu. Pēc tam palicis krievu daļās un piedalījies kaujās. Apbalvots ar Jura ordeņa IV šķiru. Pēc lielinieku apvērsuma no armijas aizgājis. 1919. gada sākumā atgriezies Rīgā, dzīvojis Vecmīlgrāvī. Zemkopis un zvejnieks. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 9. oktobrī. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem Studentu bataljona sastāvā, ieņemot 1., vēlāk 2. rotas komandiera amatu. Pēc tam dienējis 7. Siguldas kājnieku pulkā un traktoru baterijā. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 4. novembra naktī Rīgā Ķeselis kā izlūku nodaļas vadītājs “šķērsoja Daugavu, piepešā uzbrukumā ienaidniekam vairākus no tiem nodūra un atņēma ložmetēju”. Savukārt 10. novembra naktī viņš “ar savu trieciengrupu durkļu cīņā ieņēma Lucavsalu, pēc tam Bišumuižu un izlauzās uz šosejas aiz eļļas fabrikas”, bet 25. novembrī “ar izlūknodaļu nakts laikā uzbruka Bēnes pagasta Ciroles muižai, personiski nošāva pirmo vācu posteni, pārējos vāciešus apmētāja ar granātām, dažus nodūra, ieguva mīnmetēju, ložmetējus, zirgus un pajūgus”. 

Atvaļināts 1920. gada 31. decembrī. Studējis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības nodaļā, taču studijas nav beidzis. Piecus gadus skolotājs Zasulauka pamatskolā, pēc tam darbojies kuģniecībā ar savu motoburinieku “Hermanis”. Rotas komandieris 5. Rīgas aizsargu pulkā. Piešķirtas Rīdeļu ūdensdzirnavas Engures pagastā. 

Otrā pasaules kara laikā dienējis Latviešu leģionā. No 1943. gada septembra Latviešu brigādes atsevišķā artilērijas diviziona 3. baterijas komandieris Volhovas frontē, hauptšturmfīrers (kapteinis). 1944. gada beigās Austrumprūsijā 15. divīzijas artilērijas pulka 3. vieglā diviziona komandieris. 

Kara beigās nokļuvis Zviedrijā, atradies internēto personu nometnē, no kuras izdots PSRS. Notiesāts, vairākus gadus aizvadījis komunistu koncentrācijas nometnēs, pēc tam atgriezies Latvijā. Miris 1962. gada 5. oktobrī Rīgā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 283. lpp.; Cemety.lv.

Rīgas Pļavnieku kapos LKOK Augusta Ķerāna individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pļavnieku kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Augusts Ķerāns. Precīza apbedījuma vieta nav zināma. 

Vēsturiska atkāpe. Augusts Ķerāns dzimis 1895. gada 21. martā Balvu pagasta Gobusalā zemkopja ģimenē. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada rudenī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 290. Voluiku pulkā, piedalījies kaujās Jēkabpils, Baranoviču un Stahodas rajonos. 1917. gadā pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku Tērbatā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 28. maijā, Latgales partizānu pulka sastāvā piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem, paaugstināts par dižkareivi. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada naktī uz 15. martu Latgalē Ķerāns pēc “paša ierosmes vadīja izlūkgājienu ienaidnieka aizmugurē, uzbruka Novaja Postroikas sādžai, kurā ielauzās pirmais, atņēma pretiniekam ložmetēju, no kura tūlīt sāka apšaudi, kā arī saņēma gūstekņus un ieguva trofejas”. 

Atvaļināts 1921. gada 11. martā. Jaunsaimnieks Balvu pagasta “Tropiņos”. Vēlāk dzīvojis Balvu pagasta Sitas stacijā, “Kraujās”, zemkopis, dzelzceļnieks. Turpat dzīvojis arī nacistiskās okupācijas un atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā, kad ticis īslaicīgi apcietināts. Vēlāk atbrīvots, pārcēlies uz dzīvi Rīgā, strādājis VEF. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1979. gada 24. janvārī. 

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biogrāfiskajā vārdnīcā, domājams, kļūdaini kā apbedījuma vieta minēti Ulbrokas kapi. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 283. lpp.; Cemety.lv.